Senāk vīna nozarē ļoti būtiska loma bija laikapstākļiem, it īpaši tam, cik saulains vai lietains bijis konkrētais gads, taču mūsdienās tehnoloģijas ļauj ieviest dažādas korekcijas.
Pirmajā vietā – Francija
Vērtējot vīna patēriņu uz vienu pieaugušo iedzīvotāju 2020. gadā, pasaules līdere ar 5,6 absolūtā etilspirta litriem uz vienu par 15 gadiem vecāku iedzīvotāju bija Francija. Otrajā vietā ierindojās Portugāle (5,2 litri), bet trešajā vietā – Slovēnija (4,6 litri). Tālāk sekoja Luksemburga (4,5 litri), Dānija (4,4 litri), Itālija (4,3 litri), Andora (4,2 litri), Šveice (4,1 litrs), Gruzija (3,9 litri), bet pasaules desmitnieku noslēdza Austrālija (3,7 litri).
Pēc vīna patēriņa 2020. gadā Igaunija ar 1,8 litriem etilspirta ekvivalentā bija 41. vietā pasaulē, Latvija ar 1,6 litriem – 48. vietā, bet Lietuva ar 0,9 litriem – 59. vietā.
Visai neliels vīna patēriņš ir nabadzīgās vai vidēji attīstītās valstīs ārpus vīnkopības reģioniem. Vīna un citu alkoholisko dzērienu patēriņa nav vairākās islāma zemēs, kurās alkohola lietošana ir pilnībā aizliegta un kurās par alkohola lietošanu ir paredzēts kriminālsods, bet atkārtotos gadījumos – pat nāvessods.
Patēriņa izmaiņas
Pēdējo 30 gadu laikā Latvijas alkoholisko dzērienu patēriņš nav mainījies no stiprajiem alkoholiskajiem dzērienam par labu vīnam. Savukārt Zviedrijas īstenotās alkohola politikas ietekmē 2020. gadā galvenais alkoholiskais dzēriens jau bija vīns, un pēc vīna lietošanas apjomiem Zviedrija vairāk līdzinās Vidusjūras reģiona valstij, nevis Ziemeļvalstij.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 22. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40