Industriālais parks, kam atvēlēti kopumā 8048 hektāri, tiek veidots Minskas apgabala Smaļaviču rajonā, netālu no Nacionālas lidostas Minska un 25 km attālumā no Baltkrievijas galvaspilsētas. Pirmā vienošanās starp Baltkrievijas Ekonomikas ministriju un Ķīnas valsts kompāniju China CAMC Engineering par industriālā parka izveidi, par paraugu ņemot Ķīnā esošo Sudžou industriālo parku, ar kuru Lielajam akmenim noslēgts sadarbības līgums, tika parakstīta 2010. gadā, savukārt parka būvniecība oficiāli sākās 2014. gada vidū, un tad tas ieguva Lielā akmens vārdu.
Kopējā vīzija paredz, ka 30 gadu laikā parks kļūs par tā dēvēto tehnopilsētu ar 120 tūkstošiem darbinieku, savukārt pilsētas izveidē šajā laikā tiks ieguldīti 30 miljardi dolāru ( 27,45 miljardi eiro). Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pat ir paspējis apsolīt, ka nākotnē Lielajā akmenī tiks saražotas "nākotnes preces" ar kopējo vērtību 50 miljardi dolāru gadā, piesaistot ārvalstu kompānijas un attīstot mašīnbūvi, medicīnas iekārtu un materiālu ražošanu, biotehnoloģijas, farmāciju, elektroniku un vēl citas nozares. Tāpat lielu vērību iecerēts piešķirt pētnieciskajiem darbiem un konstruktoru birojiem. Lielā akmens ģenerālplānā arī ir paredzētas vietas ne tikai rūpniecības un transporta objektiem un birojiem, bet arī mājokļiem, ieskaitot sociālos objektus, kā arī visai to pavadošajai infrastruktūrai. Atsevišķas teritorijas paredzēts atvēlēt īpašiem Harbinas pilsētas Guandunas provinces parkiem.
Dalīta pārvalde
Lielā akmens pārvalde ir dalīta, jo visus administratīvos jautājumos, it īpaši tos, kas attiecas uz juridisko procedūru vienkāršošanu, risina īpaši izveidots Baltkrievijas valsts uzņēmums jeb administrācija, kas pakļauta tieši valsts valdībai, bet visi jautājumi par investīciju piesaisti, infrastruktūras būvniecību, zemes un nekustamo īpašumu pārvaldi atrodas 2012. gadā izveidotās Ķīnas–Baltkrievijas slēgtās akciju sabiedrības Industriālā parka attīstības kompānija (Industrial Park Development Company, IPDC) kompetencē. IPDC ir septiņi daļu īpašnieki, turklāt vairākums daļu (60%) pieder Ķīnas pusei. Lielākais akcionārs (32%) ir Ķīnas valsts mašīnbūves korporācija Sinomach. Tālāk šajā sarakstā seko arī valstij piederošā China Merchants Group (20%), kas ir milzīgs industriālo nekustamo īpašumu attīstītājs un pašlaik būvē Lielā akmens loģistikas centru, kā arī viens no Sinomach meitasuzņēmumiem China CAMC Engineering (13,71%). Lielākais no Baltkrievijas puses akcionāriem ir Minskas apgabala izpildkomiteja (30,86%), bet no mazajiem daļu īpašniekiem vērts pieminēt holdingu Horizonts (0,57%) – kopš padomju laikiem pazīstamu sadzīves tehnikas un elektronikas ražotāju, kas joprojām turpina strādāt, turklāt samērā veiksmīgi.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka politiskā līmenī panākta vienošanās, ka Baltkrievija ieguldīs Lielā akmens sākotnējās infrastruktūras izveidē nedaudz vairāk par 500 miljoniem ASV dolāru, bet Ķīnas attīstības banka, kas tāpat pieder valstij, – 1,5 miljonus dolāru. Savukārt prognozētais tiešo investīciju apjoms, kuras ieguldīs pirmie 15 parka rezidenti, ir divi miljardi dolāru, kas atbilstoši Ķīnas amatpersonu izteikumiem var tikt palielināti līdz 5,5 miljardiem. Projektam arī tiek mēģināts piesaistīt investorus no Krievijas un Singapūras, kas gan pagaidām nav vainagojies ar panākumiem, turklāt Krievijas nevēlēšanos investēt Lielajā akmenī Lukašenko jau paspējis nokritizēt, sev raksturīgajā stilā apgalvojot, ka Maskava bremzē konkurenta attīstību.
Pirmie rezidenti
Atbilstoši Baltkrievijas Ekonomikas ministrijas oficiālajai informācijai šā gada 31. maijā parkā bija reģistrētas astoņas kompānijas – rezidenti, no kurām viena – China Merchants Group – jau bija sākusi loģistikas centra būvniecības darbus. Pazīstamākie parka rezidenti ir Ķīnas tehnoloģiju giganti – parka pirmais rezidents Huawei un ZTE, kuri, kā noprotams no oficiālās informācijas, neko būvēt negrasās, bet gan gatavojas īrēt nepieciešamās platības, kad tās būs uzbūvētas. ZTE Lielajā akmenī plāno atvērt mobilo sakaru ierīču ražotni, savukārt Huawei – pētniecības centru.
Jāpiebilst, ka Lielā akmens attīstības tempi acīmredzami neatbilda ar tiem saistītajām cerībām, un Lukašenko šā gada aprīlī uzrunā Baltkrievijas iedzīvotājiem asi nokritizēja parka vadības darbu, kā arī solīja radikālus soļus, tostarp kadru jautājumā. Drīz pēc tam amatu zaudēja Lielā akmens administrācijas toreizējais direktors Andrejs Graļs. Savukārt septembra beigās – pirms Lukašenko vizītes Ķīnā – kā viens no abu valstu divpusējās sadarbības sasniegumiem tika minēts tas, ka parka būvniecība ir "gandrīz pabeigta", gan nepasakot, kad tā tiks pabeigta. Tiesa, plašsaziņas līdzekļi norādīja, ka parka rezidentu skaits nav mainījies jau gadu un sarakstu joprojām veido tās pašas astoņas kompānijas. Vienlaikus tiek uzskatīts, ka Lukašenko vizītes Ķīnā ietekmē, kā arī pēc pirmo ēku nodošanas ekspluatācijā rezidentu skaits varētu palielināties, jo interese par projektu ir gan Ķīnā, gan Baltkrievijas kaimiņvalstīs. Pēc neoficiālas informācijas interesi par rezidenta statusu izrāda ap 30 kompāniju, galvenokārt gan no Ķīnas.
Latvijas uzņēmēju galvenās intereses savukārt saistītas ar iespējām piesaistīt tranzīta kravu plūsmu no Ķīnas caur Kazahstānu, Krieviju un Baltkrieviju uz Eiropas Savienību (ES) jeb pa Jaunā zīda ceļa tā dēvēto Ziemeļu koridoru un arī pretējā virzienā. Gaidāms, ka šo kravu jau tāpat augošais apjoms ievērojami palielināsies pēc tam, kad sāks pilnvērtīgi darboties China Merchants Group loģistikas centrs Lielajā akmenī, un arī Latvijas tranzīta biznesam ir labas cerības iegūt daļu no šīm kravām.
Eiropas centrā
Par Lielā akmens priekšrocībām uzskata izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli (kā teikts parka interneta vietnē – "pašā Eiropas centrā"), atrašanos pie Jaunā zīda ceļa, transporta pieejamību un tuvumu ES robežām, turklāt būtiska ir arī beznodokļu ieeja Eirāzijas Ekonomiskās Savienības tirgū, ieskaitot Krieviju, kā arī parka rezidentiem piedāvātās nodokļu atlaides pēc principa 10+10, kas nozīmē, ka pirmos desmit gadus kompānijas būs atbrīvotas no korporatīvajiem nodokļiem, bet nākamos desmit tos maksās 50% apmērā. Turklāt Lielā akmens rezidentiem tiek piedāvāts tikai 9% ienākumu nodoklis fiziskajām personām, kompānijas tiek atbrīvotas no zemes un īpašuma nodokļiem, kā arī muitas nodevām, ievedot iekārtas, arī ražošanai nepieciešamo materiālu ievešanas gadījumos paredzētas nodokļu atlaides.
Savukārt zemi parka teritorijā rezidenti var iznomāt uz 99 gadiem vai iegādāties īpašumā. Tiek solīta arī juridisko procedūru vienkāršošana. Jāpiemin, ka pirms Lielā akmens būvniecības sākšanas notika vairāki Baltkrievijas ekologu protesti un to ietekmē parka ģenerālplāns tika mainīts, paredzot, ka rūpniecības zona aizņems tikai 10% teritorijas un būtiskas platības tiks atvēlētas apstādījumiem.