Ražošana aug, bet lēnāk

Vairākums aug

Kopējais četru mēnešu izaugsmes sniegums gada izteiksmē ir aptuveni divas reizes vājāks, nekā to esam ieraduši redzēt pērn un 2016. gada pēdējos mēnešos, kad sāka palielināties pasaules ekonomiskās izaugsmes tempi. Tomēr šobrīd par kādu būtisku situācijas pasliktināšanos noieta tirgos kopumā nav runa. Lēnāks produkcijas izlaides pieaugums ir saistīts ar ražošanas kritumu datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kura pēc produkcijas apjomiem naudas izteiksmē līdz šim ir bijusi piektā lielākā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā.  

Gada četros mēnešos pret šo pašu laika periodu iepriekšējā gadā tās ražošanas apjomi saruka par 3,9%, savukārt aprīlī kritums sasniedza jau 10,9%. Tiesa gan, arī divām lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm – kokapstrādei un pārtikas ražošanai – gada pirmā trešdaļa nekādu vērienīgu ražošanas pieaugumu nav nesusi. Minētajā laika periodā salīdzinājumā ar tā analogu pērn produkcijas izlaides kāpums sasniedz attiecīgi 1,9% un 0,8%. Taču vairākums citu nozaru augušas ievērojami straujāk, turklāt, ja apskatām kopējo izklāstu, redzams, ka, atskaitot iekārtu un ierīču remontu, kā arī uzstādīšanu, ražošanas apjomi kāpuši 11 no 15 statistiķu apskatītajām apstrādes rūpniecības nozarēm.

Gatavi maksāt

Tomēr ne visās lielajās apstrādes rūpniecības nozarēs valda lēnīgums. Trešajā un ceturtajā pozīcijā esošajām gatavo metālizstrādājumu un nemetālisko minerālu (būvmateriālu ražošanai) nozarēm ir izdevies tikt pie itin solīdiem izaugsmes tempiem. Šo nozaru ražošanas apjomi gada izteiksmē ir palielinājušies attiecīgi par 10,8% un 12%, ko lielā mērā veicina aktīvāka naudas aprite tautsaimniecībā, arī uz strauji augošo būvdarbu rēķina. Turklāt tas nav attiecināms tikai uz Latviju – abām minētajām nozarēm mūsu valsts tirgus ir par šauru, tāpēc to labklājību ievērojami ceļ arī kopējās Eiropas tautsaimniecības darbošanās ar lielākiem apgriezieniem.