Rada produktu, kas saistīts ar vietu, vidi un cilvēkiem

Tiklīdz darbdienas rītā Kursas zeme vērusi durvis, ierodas pirmie apmeklētāji – pēc kafijas līdzi ņemšanai. Ir iekurts kamīns. Ierodas arī iespaidīga apmēra balti ruds runcis – viņš te ir pastāvīgs iemītnieks, kustīgā dekorācija Dzintras izveidotajā interjerā. Bet ap pusdienlaiku galdiņi jau ir aizņemti – nāk ieturēt maltīti vietējie, ne tikai iebraucēji un tūristi. Nelielās pilsētās ārpus Rīgas tā ir laba ēdināšanas uzņēmuma vizītkarte. Ingmārs Lādens un Klāvs Šlakorcins ir seni paziņas, bet ideja par kafijas grauzdētavas izveidošanu radusies Klāvam, viņš pasmaida: ''Uzrunāju Ingmāru, piedāvāju sadarboties, un viņš, būdams radošs cilvēks, idejai piekrita.''

Atalgojums un tradīcijas

SIA Capulus Terra valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins kafiju kā dzērienu visos tā aspektos iepazinis, strādājot ārzemēs, tā radusies doma pašam grauzdēt labu, kvalitatīvu kafiju. Viņš absolvējis Rīgas Tūrisma skolu, studējis viesnīcu un restorānu servisu, pēc tam teju 20 gadu pavadījis ārvalstīs – strādājis aktīvās pārdošanas jomā Itālijā, ik pa laikam arī restorānu un bāru servisā. Šajā pašā nozarē – sākot no vienkāršākajiem darbiem, beidzot ar vadītāja posteni – arī Maljorkā un Kanāriju salās.

''Katrā zemē ir atšķirīgi likumi un tikumi, bet, salīdzinot tūrisma ziņā attīstīto valstu viesmīlības servisa kultūru un apkalpojošā personāla servisu Latvijā, jāatzīst, ka tur tas ir krietni augstāks. Iespējams, iemesls ir labāks atalgojums, nekā šajā nozarē var saņemt Latvijā, taču nevar noliegt arī tradīciju lomu,'' pamato Klāvs, un piekrītot Ingmārs piebilst: ''Tās ir arī tradīcijas.'' Piemēram, dienvidu zemēs ļoti bieži apkalpojošā personāla, teiksim, viesmīļu, vidū ir daudz vīriešu vecumā pēc 40 gadiem. Pie mums tādu faktiski nav.

Ingmārs pabijis arī Balkānu valstīs un Ziemeļāfrikā, novērojis, ka tur viesmīlības servisa nodrošināšanā iesaistās paši uzņēmumu īpašnieki un strādāt pašiem savā biznesā – tā ir viņu profesija un arī viņu dzīvesveids.