Pētījumā secināts, ka 38% lauksaimnieku, vērtējot savas saimniecības nākotnes izaugsmes perspektīvas, sliecas domāt, ka situācija īpaši nemainīsies, un negaida ne izaugsmi, ne lejupslīdi. Vien 4% respondentu savās prognozēs ir pesimistiski, uzskatot, ka tuvākā nākotne nenesīs attīstības iespējas.
Lauksaimnieku aktuālie mērķi
Tehnikas parka atjaunošana (65%), izmaksu optimizēšana (64%) un saimniecību platības paplašināšanās iespējas (49%) ir trīs būtiskākie lauksaimnieku mērķi, domājot par savas saimniecības izaugsmi tuvāko trīs gadu laikā. Interesanti, ka par trīs svarīgākajām prioritātēm ir vienisprātis visu aptaujāto lauksaimniecības jomu (graudkopības, lopkopības, pienkopības un gaļas liellopu audzēšanas) pārstāvji.
"Mūsu kopējos projektos ar lauksaimniekiem redzam, ka katru gadu pieaug efektivitāte un ražīgums tajās saimniecībās, kas īsteno nozīmīgus ilgtermiņa attīstības un modernizācijas projektus efektivitātes uzlabošanai," stāsta Swedbank lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš. Ļoti bieži mazās un vidējās saimniecības šos mērķus īsteno ar bankas finansējumu, un ir svarīgi, ka joprojām ir pieejami Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumi.
Tehnoloģijas ienāk arī lauksaimniecībā
Straujā tehnoloģiju attīstība ietekmējusi arī lauksaimnieku vēlmi modernizēt savas saimniecības, tiesa – tā nav starp trim galvenajām prioritātēm. 36% aptaujāto plāno saimniecības vadīšanā vairāk izmantot precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas. Atšķirībā no tradicionālās lauksaimniecības, precīzā lauksaimniecība ļauj noteikt, kad un kuros zemes nogabalos un ar kādām tehnoloģijām nepieciešams veikt konkrētus laukkopības darbus ražības pieauguma nodrošināšanai. Galvenokārt inovācijas plāno ieviest graudkopības jomas pārstāvji – 46% respondenti atklājuši plānus vairāk izmantot precīzās tehnoloģijas. Tas arī saistīts ar faktu, ka tieši graudkopības nozarē ar precīzu tehnikas vadības sistēmu spēj efektīvi veikt mēslošanu, cīnīties ar nezālēm un slimībām, tādā veidā ceļot ražīgumu.
Swedbank finansētajos attīstības projektos digitalizācijas piemēri visbiežāk sastopami lopkopības un augkopības nozarē. Lopkopībā lauksaimnieki investē, piemēram, piena kvalitātes analīžu veikšanā, grūsnības un sēklošanas noteikšanā, barības sastāva un devu analīzē, klimata uzturēšanā fermās un citos procesos. Savukārt augkopībā piemēri efektivitātes uzlabošanai ir augu un augsnes skenēšana, dronu izmantošana lauku apsekošanai, digitāla graudu šķirošana, lieljaudas tehnikas automātiskā stūrēšanas sistēma un citi.
Arī tādi saimniecības konkurētspējas celšanas virzieni kā jaunu nišas produktu radīšana un eksporta uzsākšana netiek minēti starp pirmajām trim prioritātēm. Tas galvenokārt ir saistīts ar to, ka vienam pārstrādātājam tās ir papildu esošajam biznesam un saistībām milzīgas investīcijas un parasti grūti nodrošināt pasūtītāja pieprasītos apjomus. Te nepieciešama kooperācija, kas savukārt nopietni sarežģī kvalitātes prasību ievērošanu, skaidro Swedbank eksperts Miltiņš.
Swedbank pētījums par zemnieku saimniecību aktuālo vajadzību izpēti veikts sadarbībā ar Berg Research 2018. gada nogalē, aptaujājot vairāk nekā 400 respondentu no graudkopības, lopkopības, pienkopības un gaļas liellopu audzēšanas jomas.