Turklāt uzlabojumi notiek visai strauji. Gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn nozares ražošanas apjomi auguši par 3,9%, otrajā ceturksnī gada izteiksmē skaitlis audzis līdz 8%, bet jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada ziedu mēnesi saražots par 10,1% vairāk pārtikas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Atgriežas virsotnēs
Pēc ievērojama krituma straujāka izaugsme ir likumsakarīga, tomēr attiecībā uz pārtikas nozari nevar piemērot teicienu par "beigta kaķa atlēcienu", kā tas šad tad dzirdēts par notikumiem finanšu tirgos. Līdz attiecību saasinājumam ar Krieviju visaugstākā pārtikas rūpniecības produkcijas izlaide tika fiksēta 2013. gada ceturtajā ceturksnī, kad pārtikas rūpniecības izlaide naudas izteiksmē sasniedza nepilnus 348 miljonus eiro. Šā gada otrajā ceturksnī šis skaitlis bija aptuveni par diviem miljoniem eiro mazāks, un, lai arī iepriekšējais rekords nav sasniegts, varam runāt par to, ka nozarei izdevies pārvarēt krīzi. Tiesa, to nevar teikt par visām pārtikas apakšnozarēm, piemēram, par zivrūpniecību. Nozarē, kas statistikas datubāzēs tiek apzīmēta kā zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana, produkcijas izlaide kopš maksimuma brīža pirms attiecību saasināšanās ar Krieviju kritusies vairāk nekā par 40%. Tomēr pēdējā statistika, vismaz skaitliskajā izteiksmē, rāda, ka kritums apstājies un produkcijas izlaide viena ceturkšņa ietvaros svārstās ap 30 miljoniem eiro.
Sviests un auzas
Vienlaikus kādā citā iepriekš ar Krievijas un citu NVS valstu tirgiem saistītā nozarē – piena pārstrādē – situācija stipri atšķiras. Šīs nozares produkcijas izlaide naudas izteiksmē šā gada otrajā ceturksnī sasniegusi 98,2 miljonus eiro jeb par 17% vairāk nekā 2013. gada pēdējos trijos mēnešos, kad pārtikas rūpniecība bija sasniegusi savu iepriekšējo "pīķi". Tas saistīts ar straujo pieprasījuma pieaugumu pasaulē, ar ko skaidrojama arī sviesta un citu piena produktu cenas palielināšanās. Attiecībā uz piena pārstrādi vairāk nekā uz citām pārtikas rūpniecības nozarēm gan jāņem vērā pēdējā laika straujais cenas kāpums, kas nozīmē, ka fiziskās vienībās, piemēram, litros, kāpums varētu būt mazāks, nekā statistiķi fiksējuši. Latvijas iedzīvotāju skaitam turpinot sarukt, ražošanas apjomu palielināšana faktiski saistīta ar eksportu.
Vietējā piena pārstrādes flagmaņa Food Union grupas finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs stāsta, ka gada pirmajā pusgadā eksports pieaudzis par 15% apjoma ziņā salīdzinājumā ar to pašu periodu gadu iepriekš. "Proporcionāli vislielākais pieaugums bijis saldējuma kategorijā, kur attīstījām eksportu grupas iekšienē, proti, eksportējot saldējumu uz mūsu grupas uzņēmumiem Dānijā, Norvēģijā un arī Rumānijā. Mazāks, tomēr pieaugums eksportā bijis arī piena produktu kategorijā uz tādām valstīm kā Azerbaidžāna, Ukraina, Izraēla," noieta ģeogrāfiju ieskicē Staņēvičs. Viņš piebilst, ka galvenās eksporta produktu grupas, kas veicinājušas pieaugumu, bija saldējums, krēmsiers, skābais krējums un biezpiena sieriņi. "Lai palielinātu eksportu un veicinātu eksportu uz jauniem tirgiem, pašlaik aktīvi darbojamies Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības organizētajā Taste Milk projektā, kura ietvaros plānotas gan izstādes, gan tirdzniecības misijas, gan mārketinga kampaņas. Šī gada novembrī dodamies prezentēt mūsu produktus uz lielāko Izraēlas pārtikas izstādi Isra Food Telavivā," aktivitātes ārvalstīs ieskicē kompānijas pārstāvis.
Ārvalstīs ir cieņā arī dažādi Latvijas dzirnavnieku produkti, un to eksporta apjomi strauji aug. Kā stāsta a/s Rīgas dzirnavnieks valdes loceklis Žilvins Pakeltis, kompānijas eksporta apjomi šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn pieauguši vairāk nekā par 50%, bet kopējie ražošanas apjomi turpinot augt "par dažiem procentpunktiem gadā".
"Visstraujāk augošie produkti ir auzu produkti un kviešu milti. Šajā laika posmā mēs esam iegājuši vairākos jaunos tirgos Āfrikā, Āzijā un Tuvajos Austrumos. Mums izdevies sekmēt Latvijas kā uzticama auzu produktu piegādātāja tēla veidošanu," panākumus ārvalstīs ieskicē kompānijas pārstāvis. "Āzijas tirgus atklāj Herkuless produktus arvien vairāk, un līdz ar to dienu pēc dienas tas atsaucas uz pasūtījumu apjomu pieaugumu. Savukārt Tuvajos Austrumos mums noslēgti vairāki nozīmīgi darījumi ar vietējām tirdzniecības ķēdēm un lieliem industriāliem pircējiem, kas nodrošina tālāku auzu produkcijas un kviešu miltu eksporta pieaugumu," piebilst Pakeltis.
Kā ierobežojošus pasākumus uzņēmuma pārstāvis min gan dolāra un eiro valūtu svārstības un angļu mārciņas un eiro maiņas likmēm, kas vistiešākajā veidā ietekmē mūsu konkurētspēju Āzijā un Tuvajos Austrumos, gan arī valstiska mēroga atbalsta programmu trūkumu tieši eksportam.
Ver veikalus
Lai arī eksports ir neapšaubāms Latvijas pārtikas nozares balsts, samērā solīdu divciparu procentos mērāmu pieaugumu izdodas panākt arī tiem uzņēmumiem, kas pārsvarā orientēti uz vietējo patērētāju. Gaļas pārstrādes uzņēmumu Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans stāsta, ka pusgadā pārdotās produkcijas apjoms kāpis par 14%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. "Tas panākts, gan strādājot ar uzticamiem klientiem, gan pateicoties Forevers biznesa stratēģijai paplašināt savu veikalu tīklu. Tomēr, izvērtējot pārdošanas rezultātus, jāņem vērā arī izejvielu cenu kāpumu, kas neizbēgami ietekmē produkta gala cenu," situāciju raksturo Ždans. Šogad uzņēmums atvēris astoņus jaunus veikalus, kas, pēc kompānijas pārstāvja teiktā, devis pozitīvu iespaidu uz kopējo produktu realizācijas apjomu vietējā tirgū. Viņš piebilst, ka kompānijai ir ne tikai savs tirdzniecības tīkls, bet arī loģistikas ķēde, kas palīdz efektīvi strādāt. Tomēr arī Ždans norāda uz sliktajām demogrāfijas tendencēm. "Nenoliedzami iedzīvotāju skaita kritumu Latvijā izjūt ikviens ražotājs, un vietējā tirgus apguvei ir savi griesti. Tas, ka cilvēku skaits samazinās, nenozīmē, ka šeit dzīvojošie patērēs gaļas produkciju vairāk, tā kompensējot demogrāfijas rādītāju kritumu. Tāpat šogad gaļas nozari satricinājušas augstās cūkgaļas iepirkuma cenas, kas veidojas biržās. Jebkurš cenu kāpums, arī ārēju faktoru radīts, atstāj ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju, kuru šobrīd raksturotu kā vidēju," konjunktūru raksturo Ždans.
Vai