Koksnes granulu līgumcena Baltijas valstīs kopš šīs apkures sezonas sākuma pakāpusies līdz 50–60 eiro par megavatstundu (MWh), liecina Baltpool biržas dati. Baltpool komercdarbības vadītājs Toms Joruds (Tomas Jorudas) skaidro, ka koksnes granulu cenas pieauga, jo pircēji līgumus slēdza novēloti, pārdevējiem bija mazi krājumi bez noslēgtiem līgumiem, kā arī palielinājās pieprasījums no Polijas.
Decembra vidū Latvijas Biomasas asociācijas Latbio valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs vērtēja, ka šajā apkures sezonā granulu cenas mājsaimniecību (premium) segmentā ir palielinājušās aptuveni par 30 eiro tonnā un sasniegušas vidēji ap 240 eiro tonnā (bez PVN) pie Latvijas granulu ražotājiem. Galvenokārt cenu kāpumu izraisījis izejmateriālu deficīts Vācijas un Austrijas tirgos ar attiecīgu granulu ražošanas samazināšanos, kas lika tirgotājiem no ārvalstīm vērsties pie Latvijas granulu ražotājiem, un tas veicinājis cenu pieaugumu.
Šoziem maksimums
Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kurā ir samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) granulām, tas, protams, palīdz nedaudz samazināt cenu, bet nepasargā no cenu kāpuma, ja palielinās pieprasījums. Kā prognozēja D. Palejs, cenu kāpums gaidāms arī turpmāk, un to galvenokārt ietekmēs divi faktori. Pirmais – pēdējos piecos gados Centrāleiropā, kur vēsturiski ir veidojušies plaši egļu meži, klimata pārmaiņu dēļ sarosījušies mizgrauži, kas īpaši iecienījuši pieaugušas egles. Līdz ar to veidojas egļu zāģbaļķu deficīts, atsevišķas zāģētavas nestrādā ar pilnu jaudu, un granulu ražotājiem trūkst zāģēšanas blakusprodukta – skaidu, no kā tiek ražotas granulas. Otrs faktors ir ASV tarifu ietekmē mainītās zāģmateriālu plūsmas, kas rada problēmas ar noietu. Latvijas zāģētavas spēj strauji reaģēt uz dažādām pārmaiņām, bet vecajā Eiropā zāģētāji nav tik elastīgi, un procesi ir palēninājušies. Ar šīm problēmām jārēķinās turpmākos pāris gadus.
«Samazināta zāģētavu darbība nozīmē mazāk zāģskaidu augstākās kvalitātes koksnes granulu ražošanai visā Eiropā,» saka T. Joruds. Viņaprāt, šajā apkures sezonā cenas, visticamāk, ir sasniegušas augstāko līmeni, jo laikapstākļu dēļ ir ierobežota piekļuve meža materiāliem.
Uz granulām, tāpat kā jebkuru jomu, attiecas mūžsenā patiesība, ka «ragavas jātaisa vasarā». Arī kurināmo rekomendē labāk iepirkt pirms vai pēc aktīvās apkures sezonas – būs lētāk, norāda Latvijas Biomasas asociācija.
Cena kāpj
Arī šķeldas cena visās Baltijas valstīs ir kāpusi. Latvijā tā šobrīd ir apmēram pagājušās apkures sezonas (decembra, janvāra) līmenī, savukārt Lietuvā cenas pieaugušas straujāk. Salīdzinājumā ar pērnā gada vasaras un rudens mēnešiem koksnes šķeldas cenas ir pieaugušas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā, to T. Joruds skaidro ar mitro un lietaino laiku novembrī un decembrī, kas ir ierobežojis piekļuvi meža resursiem. Pagarinātās Ziemassvētku brīvdienas ietekmēja arī decembra un janvāra līgumu cenas, palielinot piegāžu izmaksas. T. Joruds sagaida, ka cenas saglabāsies augstas, līdz laikapstākļi uzlabosies un meža materiāli kļūs pieejamāki.
Jāatzīmē, ka pēdējās dienās samērā strauji kāpusi Eiropas dabasgāzes cena, to veicinājuši aukstāki laikapstākļi, zemāks uzkrājumu apjoms un augošās ģeopolitiskās bažas par sašķidrinātās dabasgāzes piegādi. Šobrīd Eiropas dabasgāzes krājumi veido 53% no pieejamās kapacitātes, liecina Gas Infrastructure Europe dati, salīdzinājumam – Trading Economics norāda, ka pērn šis līmenis bija krietni augstāks – 67% apmērā. Ir palielinājusies ģeopolitiskā spriedze pēc ziņām, ka ASV apsver militāras un kiberdarbības pret Irānu, radot bažas par iespējamiem globālo sašķidrinātās dabasgāzes plūsmu traucējumiem. Šie riski vairāk svarīgi ir Eiropai, kas pēc atteikšanās no lielākās daļas Krievijas cauruļvadu gāzes ir kļuvusi daudz atkarīgāka no sašķidrinātās dabasgāzes. Pagājušajā gadā Eiropas sašķidrinātās dabasgāzes imports pirmo reizi pārspēja cauruļvadu piegādes, tādā veidā pastiprinot Eiropas pieaugošo atkarību no globāliem piegāžu satricinājumiem.
Atskatoties uz 2025. gada elektrības cenu, Enefit Tirgus izpētes un analītikas nodaļas vadītājs Romāns Tjurins teic, ka tā vidēji bijusi zemāka nekā iepriekšējā gadā. Vidējā elektroenerģijas cena Latvijā pērn bija 8,62 centi par kWh, kas ir par 0,11 centiem mazāk nekā 2024. gadā un gandrīz vienu centu zemāka nekā 2023. gadā. Cenas kopumā ir saglabājušās salīdzinoši stabilas – triju gadu vidējā cena ir 8,92 centi par kWh. Tomēr šodienas cenas ir būtiski atšķirīgas no pirmskrīzes perioda: 2020. gadā vidējā cena bija tikai 3,4 centi par kWh.
R. Tjurins norāda, ka turpmākās cenas būs atkarīgas no laikapstākļiem, importējamās enerģijas pieejamības no Ziemeļvalstīm un it īpaši no lētas vēja enerģijas ražošanas. Ja imports būs ierobežots un vējš – vājš, var piedzīvot pagājušā gada februārim līdzīgu mēnesi, kad cenas bija vidēji 15,2 centi par kWh un tirgu vairāk ietekmēja dārgākas enerģijas ražošana, piemēram, no Igaunijas degslānekļa vai gāzes elektrostacijās. Ja vējš būs ļoti spēcīgs un imports – pieejams, var sagaidīt zemākas cenas.