Latvijas ekonomikas un inflācijas gaita atkarīga no Irānas kara notikumu turpmākās attīstības. Pagaidām riski iezīmē paliekošu, lai gan vēl ierobežotu ietekmi uz inflāciju un izaugsmi. Jo ilgāk saglabāsies Hormuza šauruma ierobežojumi, jo smagāka ietekme ir sagaidāma. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pasaules ekonomikai rezerves laiks līdz smagāko scenāriju pienākšanai ir līdz aptuveni diviem mēnešiem. Ja līdz tam noturīgs risinājums netiks rasts, situācija ekonomikā un turpmākās prognozes jau būs daudz smagākas.
"Latvijas inflācijas perspektīva tuvākajos mēnešos saglabāsies saspringta, pat ja karadarbība Tuvajos Austrumos tuvākajā laikā tiktu apturēta," uzskata Citadele bankas galvenais ekonomists Kārlis Purgailis. Marta patēriņa cenu dati rāda, ka inflācija Latvijā uzņem tempu, proti, mēneša laikā patēriņa cenas pieauga par 1,9%, kas ir straujākais pieaugums kopš 2022. gada vidus. Martā visvairāk inflāciju ietekmēja ar transportu saistītās izmaksas. Tomēr augstās naftas un gāzes cenas jau ir iesakņojušās izmaksu struktūrā daudzās nozarēs, un šis efekts ekonomikā izplatās ar nobīdi laikā.
Pārmetas citur
Šis cenu pieaugums nebūs salīdzināms ar 2022.–2023. gada inflācijas lēcieniem, tomēr D. Gašpuitis vērtē, ka tas būs ļoti nepatīkams, jo izmaksas celsies iedzīvotājiem jutīgākajās grupās – enerģija un pārtika. Tuvo Austrumu reģiona enerģētiskā infrastruktūra kara darbības dēļ jau ir bojāta, un risks, ka tā tiks vēl iedragāta, ir augsts. Tādēļ, pat atrisinot Hormuza šauruma caurlaidi, ģeopolitiskā riska prēmija naftas un gāzes cenai saglabāsies vēl ilgi. Tāpēc inflācijas stimuls jau ir radīts un, šķiet, jau jārēķinās ar šo notikumu ietekmi uz siltumenerģijas cenām nākamajā apkures sezonā. Stress sistēmā varētu saglabāties vēl ilgu laiku, īpaši, ja neizdosies vienoties par mieru, kas ir samērā iespējams scenārijs.
Jau martā Elenger valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte prognozēja, ka dabasgāzes cenas atgriešanās pie pirmskara līmeņiem šogad nav gaidāma. Tuvojoties nākamajai apkures sezonai, cenas, visticamāk, pakāpeniski pieaugs. Tirgū vairs nav pārpalikuma, savukārt Katarā – vienā no pasaules lielākajiem sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājiem – ir būtiski piegāžu traucējumi. Līdz ar to naftas un dabasgāzes segmentā gada otrajā pusē saglabāsies augšupejošs spiediens.
Arī K. Purgailis uzsver, ka inflācija šobrīd Latvijā vairs nav tikai enerģijas cenu stāsts. Energoresursi ir bijuši sākuma punkts, taču to sadārdzinājums jau pārvēršas augstākās ražošanas, loģistikas un darbaspēka izmaksās. Pat ja enerģijas cenas stabilizētos vai pat samazinātos, pilnīga un ātra atgriešanās pie pirmskrīzes cenu līmeņiem ir maz ticama.
Energoresursu cenu kāpums ietekmēs arī citas tautsaimniecības nozares, piemēram, pakalpojumus, bet īpaši ar augstu energointensivitāti. "Degvielas cenu kāpums uzrādās nekavējoties, bet dabasgāzes ietekme uz patēriņa cenām izpaužas ar laika nobīdi. Augstākās enerģijas cenas pakāpeniski nonāks pārtikas ražošanā, kur būtiskas ir gan siltuma un elektrības izmaksas, gan loģistika. Tādēļ pārtikas cenu spiediens, visticamāk, atjaunosies. Šo segmentu ietekmē ne tikai enerģijas, bet arī, piemēram, minerālmēslu straujais cenu kāpums. Lai arī pārtikas ražotāji un tirgotāji cenu kāpumu uzreiz nepārliks uz gala patērētāju, izmaksu pieaugums pakāpeniski uzkrāsies un tad tas neizbēgami izpaudīsies. Tāpēc pārtikas cenas atkal kļūs par aktualitāti," teic D. Gašpuitis.
Runājot par nozarēm, kuras jau izjūt lielāko ietekmi, arī K. Purgailis min pārtikas ražošanu, kur enerģijas, mēslojuma, iepakojuma un transporta sadārdzinājums tieši ietekmē gala cenas. Tāpat negatīvu ietekmi izjutīs arī rūpniecība ar augstu energoietilpību (piemēram, ķīmijas rūpniecība, būvmateriālu ražošana), kā arī loģistika un transports, kas pārnes degvielas cenu kāpumu uz visu ekonomiku. "Latvijā pārtikas cenu dinamika būs īpaši jutīga, jo mazas, atvērtas ekonomikas apstākļos mēs importējam gan izejvielas, gan cenu šokus. Tas nozīmē, ka pat ar vietējo ražošanu nav iespējams pilnībā "izolēties" no globālajām cenu tendencēm," skaidro K. Purgailis.
"Apkure un degviela ir vajadzīga ražošanai, piemēram, lai nokultu un izkaltētu graudus, apsildītu vistu novietnes utt. Nafta – tā ir pārtikas iepakojums. Tie ir minerālmēsli, kuri netiks nopirkti un netiks lietoti, līdz ar to būs mazākas ražas. Ķēdes ietekme ir ļoti liela," teic Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Viņas ieskatā ietekme jau ir neatgriezeniska un atgriešanās pie bijušā vairs nenotiks. Jautājums ir par to, cik liela būs šī ietekme uz pārtikas cenām. Šis nebūs vienciparu skaitlis, jautājums ir, kāds būs pirmais skaitlis divciparu skaitlī. Tirgū valda liela nenoteiktība, un tas viss pamatīgi iegriezīs pārtikas cenām.
Izaugsme būs
"Globāli šī situācija nozīmē ne tikai pārejošu šoku, bet arī strukturālas pārmaiņas – lielāku uzmanību enerģētiskajai drošībai, augstāku riska prēmiju cenās un lielāku inflācijas noturību nekā pirmskrīzes periodā. Jau šobrīd skartās nozares ir transports, pārtika un enerģētika, bet ar laika nobīdi ietekme izplatīsies uz pakalpojumiem, rūpniecību un, iespējams, uz investīciju aktivitāti. Investīciju lēmumi var tikt kavēti, ja palielināsies patērētāju piesardzība, inflācijas riski pieaugs un celsies finansējuma cena. Tas var atjaunot piesardzību uzņēmumu investīciju plānos," vērtē D. Gašpuitis.
Arī K. Purgailis prognozē, ka atgriešanās pie "vecās normalitātes" tuvākajā laikā nav reālistiska, īpaši, ņemot vērā sabojāto naftas un gāzes infrastruktūru Tuvajos Austrumos, piegāžu ķēžu pārbīdi un vispārējo ģeopolitisko risku pārvērtēšanu. Enerģijas tirgos ir iestājies strukturāli jauns līdzsvars, kur drošība nosaka cenu, nevis lētākais piedāvājums.
Tomēr D. Gašpuitis teic, ka situāciju nav vajadzības dramatizēt. Latvijas izaugsme saglabāsies, pat ja apstākļi kļūs mazliet sarežģītāki. Šai situācijai jābūt kā atziņai, ka jāpastiprina enerģijas jaudu izveide Latvijā un jāveic energoefektivitātes pasākumi. "Kopumā tuvākajos mēnešos sagaidāma noturīgāka, bet svārstīga inflācija ar risku, ka cenu spiediens saglabāsies ilgāk, nekā sākotnēji cerēts, kamēr ekonomiskā izaugsme – gan Latvijā, gan pasaulē – kļūs vājāka," rezumē K. Purgailis.