Otrā – iepriekšējo gadu darbs, kas saistīts ar pievienotās vērtības kāpināšanu, sevi ne tikai attaisno, bet var dot ievērojamu atspaidu Latvijas ekonomikai gadījumā, ja globālā tautsaimniecība patiešām sašūposies. Jo augstāka ir produkta vērtība, jo vieglāk tam ir atrast noieta iespējas arī ekonomikai grūtos laikos, jo arī krīzes situācijās uz globālā fona kāds tomēr kaut ko nopērk.
Tajā pašā laikā grūtāk klājas tiem uzņēmējiem, kas ražo masveida produkciju, jo tirgus sašaurināšanās brīdī nākas saskarties ar asu konkurenci, turklāt produkcijas noiets daudz vairāk ir atkarīgs no ierindas patērētāju aktivitātes, bet ierindas patērētāju maksātspēja ekonomiskās krīzes situācijās ievērojami samazinās.
Pagaidām gan apstrādes rūpniecības kontekstā par lieliem sarežģījumiem vēl nevaram runāt. Nozares kopējā produkcijas izlaide gada piecos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn ir pieaugusi par 4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tomēr nevar teikt, ka viss ir ļoti labi, jo atsevišķi pēdējo mēnešu dati par ražošanas apjomu izmaiņām gada izteiksmē ir krietni vien mazāk iepriecinoši. Piemēram, maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada piekto mēnesi apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide augusi vien par 1,7% jeb gandrīz divarpus reizes lēnāk nekā piecos mēnešos kopumā. To pārsvarā var skaidrot ar izaugsmes bremzēšanos kokrūpniecībā. Šīs nozares ražošanas apjomi gada piecos mēnešos vēl uzrāda visai solīdu pieaugumu, pret atbilstošu periodu pērn kāpjot tikai par 3,9%, savukārt maijā ražošanas apjoms gada izteiksmē ir krities par 3,6%. Arī citā ar masveida patērētāju aktivitāti saistītā apakšnozarē – nemetālisko minerālu jeb būvmateriālu ražošanā – pēdējā laikā īsti labi neiet un salīdzinājumā ar atbilstošu periodu pērn gada piecos mēnešos apjomi sarukuši par 6%, bet maijā – pat par 6,7%. Kā savā komentārā norāda Finanšu ministrija (FM), būvmateriālu ražošanas apjomu kritums ir saistīts ar ārējā pieprasījuma problēmām, piemēram, akmens, ģipša, cementa un tamlīdzīgu materiālu eksports šā gada četros mēnešos samazinājies par 18,9%, turklāt samazinājies arī eksports uz Zviedriju, kas ir būtisks eksporta tirgus.
Par trešdaļu vairāk
Apstrādes rūpniecības apakšnozare, kura patlaban pieaug visstraujāk, neapšaubāmi ir elektrisko iekārtu ražošana. Tās produkcijas izlaide pret atbilstošu laika periodu pērn gada piecos mēnešos pieauga par 24,5%, savukārt maijā tika fiksēts pat 32,9% kāpums.
Visai dinamiska ir arī gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un iekārtas) ražošana, kur piecos mēnešos, rēķinot gada izteiksmē, tika sasniegts 12,4% vērts produkcijas izlaides kāpums. Izaugsmes tempu ziņā noteikti jāpiemin arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kur minētajā periodā apjomi kāpuši par 10,9%, un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana (kāpums 10,8%), kā arī poligrāfijas nozare ar 10,1% vērtu kāpumu. Kā redzams, vairāki no izaugsmes līderiem pārstāv tieši mašīnbūves nozari. Komentējot šo situāciju, Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds stāsta, ka pieaugums galvenokārt tiek panākts uz labvēlīgās tirgus konjunktūras rēķina eksporta tirgos.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 8. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!