Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga
Galvenais uzsvars ir liekams uz tādu uzņēmumu radīšanu, kuri ir spējīgi maksāt lielas algas. Tie pamatā būtu eksportējoši uzņēmumi."

Ar vietējo tirgu ir par maz

Lai arī lielākajai daļai Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pēc AS Kredītinformācijas birojs datiem ir pozitīvs kredītreitings, vairāk nekā ceturtajai daļai šo uzņēmumu finansiālā situācija esot slikta, ļaujot paredzēt, ka nākamo 12 mēnešu laikā šiem uzņēmumiem iespējamas grūtības norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem un precēm. Šis fakts liecina, ka statistikā fiksētais lēnais valsts ekonomikas pieaugums nav tikai sausi skaitļi vien, bet norāda uz sliktu ekonomisko konjunktūru, kura savukārt var atsaukties arī uz mājsaimniecību ienākumiem un maksātspēju.

Sliktā demogrāfija
 

"Tas neizbrīna," minēto pētījumu komentē Latvijas Biznesa savienības valdes priekšsēdētājs Eduards Filipovs. Viņš skaidro, ka mazie un vidējie komersanti ir vairāk atkarīgi no iekšējā tirgus un tā, kāda ir Latvijas ekonomiskā situācija. Slikto demogrāfiju kā vienu no galvenajiem iemesliem uzņēmējdarbības, tostarp mazā biznesa, attīstībā min arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. 
 


"Latvija zaudē apmēram 40 cilvēku dienā. Vēl vakar šie 40 cilvēki mūsu valstī pirka pārtiku, iegādājās apģērbu un apavus, apmeklēja kultūras pasākumus, bet šodien viņi to vairs nedara Latvijā," situāciju raksturo LTRK valdes priekšsēdētājs. 


Filipovs piebilst, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās negatīvi ietekmē gan šo iekšējo tirgu, patērētāju profilu ar viņu vajadzībām, gan vienlaikus darbinieku pieejamību, kvalitāti un izmaksas tiem pašiem uzņēmējiem.

"Skarbi ir atzīt faktu, ka nabadzības riskam Latvijā ir pakļautas ģimenes ar diviem un vairāk bērniem. Latvijā nabadzības riska pieaugums ģimenēm ar vairākiem bērniem ir divreiz lielāks nekā Igaunijā, četrreiz lielāks nekā Dānijā, Somijā, Vācijā un Zviedrijā. Jāņem vērā, ka arī šādam apstāklim ir tieša ietekme uz Latvijas uzņēmēja biznesa plāniem," secina Latvijas Biznesa savienības pārstāvis.
 

Vajag lielākas algas

Filipovs norāda, ka mazā un vidējā biznesa pārstāvjiem būtiska problēma ir naudas trūkums attīstībai. Turklāt uzņēmumiem traucējusi arī deflācija, kas nozīmē, ka nav drošības ne patērētājiem, ne uzņēmumiem. Par vienu no potenciālajiem risinājumiem Filipovs uzskata nepieciešamību pēc naudas plūsmas uzlabošanās, ko varētu veicināt atalgojuma palielināšanās valstī. "Darbiniekiem vajadzētu vairāk naudas saņemt pēc nodokļu nomaksas, tā sakot, uz rokas. Šajā gadījumā risinājums varētu būt atalgojuma neapliekamā minimuma palielināšana, jo tas palielinās kopējo naudas masu valstī un arī valsts budžets varētu iegūt uz lielāka pievienotās vērtības nodokļa rēķina," norāda Latvijas Biznesa savienības pārstāvis un piebilst, ka lielākā daļa mazo un vidējo uzņēmumu nespēj pildīt banku kritērijus attiecībā uz strādāšanu ar peļņu un naudas plūsmu. Viņš teic, ka patlaban mazais un vidējais bizness ar zaudējumiem visizteiktāk strādā Latgalē, kā arī Rīgā un Pierīgā. Jautāts, kāds ir zaudējumu iemesls Rīgas reģionā, kurā tradicionāli ekonomiskā aktivitāte ir ļoti augsta, Filipovs to skaidro ar augstākām cilvēkresursu, telpu un citām izmaksām nekā citur Latvijā. Vienlaikus mazo uzņēmumu organizācijas pārstāvis norāda uz aizvien pieaugošajām izmaksām par elektrību un to, ka elektrības obligātās iepirkumu komponentes reformēšana MVU neko labu nesola. 

"Vērojam arī MVU apzinātu vai neapzinātu izslēgšanu no valsts un pašvaldību iepirkumiem, bieži izvirzot nesamērīgas prasības. Risināmo jautājumu loks ir specifisks arī pēc darbības nozares, piemēram, mazumtirdzniecības sektorā strādājošie tiek piespiesti veikt elektronisko kases aparātu maiņu un tamlīdzīgi. Kopumā valdības centieni†«paplašināt nodokļu bāzi» var radīt zemākus ieņēmumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas spiesti reaģēt uz sava rēķina, samazinot cenas vai kā citādi, lai nezaudētu klientus," teic Filipovs.
 

Glābiņš ārējos tirgos

Raksturojot kopējo situāciju uzņēmējdarbībā, Endziņš kā vienu no galvenajām problēmām min mūsu korporatīvā sektora radīto vērtību, kas ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā. Tāpat situācija ar nodokļu politiku Latvijā atgādina haotisku mētāšanos, kas nav veicinoša uzņēmējdarbības attīstībai, uzskata LTRK valdes priekšsēdētājs. 

Attiecībā uz potenciālajiem situācijas uzlabojumiem Endziņš kā būtisku šķērsli min mūsu valsts tautsaimniecības lielo atkarību no ES fondiem. Viņš atgādina, ka no 2021. gada ES fondi Latvijai vai nu nebūs pieejami, vai arī būs stipri mazākā apmērā, nekā ierasts. Tāpēc nākotnes kontekstā galvenais uzsvars ir liekams uz tādu uzņēmumu radīšanu, kuri ir spējīgi maksāt lielas algas. Tie pamatā būtu eksportējoši uzņēmumi. "Ja vidējā neto alga Latvijā būtu ap 70% no ES vidējā līmeņa jeb apmēram 1050 eiro, cilvēki nevis dotos prom, bet brauktu šurp," spriež Endziņš. Šie normāli atalgotie cilvēki tērētu naudu Latvijai, līdz ar to arī kopumā mūsu valsts ekonomikai būtu no tā labums. Lai Latvijā rastos vairāk šādu uzņēmumu, kas spēj maksāt labas algas, un uzlabotos korporatīvās finanses kopumā, pēc uzņēmēju organizāciju domām, jāievieš 0% nodokļu likme uzņēmumu reinvestētajai peļņai. Tas uzņēmumus varētu motivēt neslēpt peļņu, turklāt labākas bilances veicinātu kreditēšanas attīstību, un tas savukārt pozitīvi ietekmētu kopējo tautsaimniecību.

Iziešanu no tā dēvētā pelēkā segmenta kā risinājumu min arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. "Protams, daudz ko nosaka valsts. Tiesiskā vide un citu birokrātisko normu vienkāršošana uzlabotu uzņēmējdarbības vides kvalitāti. Tomēr šie dati atspoguļo uzņēmumu oficiālo pusi. Turklāt nav noslēpums, ka, jo īpaši šo uzņēmumu grupa, ļoti labprāt darbojas ekonomikas ēnas pusē, apzināti uzrāda daudz negatīvāku ainu, nekā tā ir patiesībā, jo zināmā mērā ir vēlme palikt nemanāmam, valsts nepamanītam," spriež SEB eksperts. Viņaprāt, arī uzņēmēju attieksme pret savu finansiālo saistību pildīšanu bieži nav augstākajā līmenī, un jāpaiet ilgam laikam, lai Latvijā uzlabotos uzņēmēju savstarpējās sadarbības kvalitāte un jūtami mazinātos nevajadzīga birokrātija. Turklāt arī Gašpuitis vērš uzmanību uz to, ka nepieciešama prognozējamāka nodokļu politika un efektīvāka valsts pārvalde.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses