Viņš skaidroja, ka Latvijas Krievu kopiena un Latvijas Krievu biedrība pagaidām neko nepieprasa, taču plāno diskutēt par krievu organizāciju nekustamo īpašumu. Viņš atzina, ka, kamēr ebreju kopiena ir sagatavojusi dokumentus jau par 270 ēkām, ko lūdz valstij tai atdot, krievu kopienas "velkas notikumiem astē" un šādu reģistru nav sagatavojušas.
Viņaprāt, teorētiski Latvijas krievu kopienas varētu pretendēt uz īpašumu atgūšanu, jo līdz 1940.gadam Latvijā pastāvēja krievu organizācijas un tām piederēja īpašumi. To gan neesot bijis daudz - pirmskara laika pētniece Tatjana Feigmane min biedrības Strops īpašumu, kurā šobrīd atrodas Krievu drāmas teātris, kā arī dažus Rīgas Krievu labdarības biedrības īpašumus, kas atradās Rīgā, Maskavas forštatē un Jūrmalā.
Vatolins klāstīja, ka vispirms par īpašumiem jābūt plašai sabiedrības diskusijai. Viņš atgādināja, ka pašlaik runā par vēsturisko taisnīgumu attiecībā pret ebreju kopienu, kas smagi cietusi Otrā pasaules kara laikā, taču tad nedrīkst aizmirst arī par citām grupām.
"Latvijas krievu kopienas zieds ir profesori, baltgvardieši, kas pametuši Krieviju un atraduši Latvijā patvērumu no padomju varas. Viņiem 1940.gads kļuvis par absolūto traģēdiju," norādīja Vatolins.
Jau vēstīts, ka ebreju īpašumu jautājuma sakārtošana nesen aktualizējās, jo maija vidū premjera birojā tika saņemta vēstule no Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes, kurā uzsvērts, ka Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā joprojām nav pieņemts likums par ebreju reliģisko un sabiedrisko organizāciju īpašumu restitūciju.
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš trešdien vakarā paziņoja par atkāpšanos no amata, to pamatojot ar premjera un tieslietu ministra atšķirīgo izpratni par nekustamo īpašumu nodošanu ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām.