Sliktie dati
Swedbank Finanšu institūta pasūtītas aptaujas dati liecina par visai skaudru ainu. Proti, 45% respondentu vismaz reizi pēdējā gadā saskārušies ar naudas trūkumu ikdienas vajadzību segšanai. Turklāt būtiski grūtāk tikt galā ar tēriņiem ir ģimenēm ar saistībām – no mājsaimniecībām ar vismaz vienu aizņēmumu pēdējo 12 mēnešu laikā līdzekļu trūkumu ikdienas vajadzību segšanai izjutuši vidēji 55–60%.
Finanšu trūkumu ikdienas vajadzību segšanai pēdējā gada laikā iedzīvotāji pamato galvenokārt ar ierobežotām ienākumu iespējām – tā norādījuši 52% aptaujāto.
To, ka situācija kopumā nav labvēlīga, liecina arī oficiālā statistika. Publicējot datus par iedzīvotāju atalgojumu gada otrajā ceturksnī, Centrālā statistikas pārvalde norādīja, ka līdzās vērojamajam darba samaksas pieaugumam ir vērojams algu fonda samazinājums. Tādējādi, lai arī vidējā strādājošā bruto darba alga šā gada otrajā ceturksnī bija vidēji par 3,9% lielāka nekā attiecīgajā periodā pērn, kopējais darba algas fonds sarucis par 3,3% jeb naudas izteiksmē – par 82,2 miljoniem eiro. Vienlaikus jāpiebilst, ka algoto darbinieku skaits, pārrēķinot pilnā darba slodzē, gada laikā krities par 7%.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 7. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!