Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2022.gadā Latvijā palielinājās par 9,1% jeb 62 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 740 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes trešdien publiskotie dati.
Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, aģentūru LETA informēja EM pārstāvji.
Gan Covid-19 pandēmija,
gan paaudžu maiņa ienes
jaunas tendences mājokļu
tirgū un visā nekustamo īpašumu nozarē. Tas jūtams ne
tikai mūsu valstī, bet arī citur
Eiropas Savienībā (ES).
Latvijā 41,1% mājsaimniecību ir viena persona, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz tautas un mājokļu skaitīšanas datiem.
Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2019.gadā Latvijā palielinājās par 6,8% - līdz 583 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes otrdien publiskotie dati.
Laikā, kad Covid-19 pandēmija pieņemas spēkā un aizvien lielākai daļai mājsaimniecību kļūst grūti tikt galā ar ikdienai nepieciešamo preču iegādi un pakalpojumu apmaksu, likumsakarīgs ir jautājums, vai Covid-19 izplatība neapstādinās mūsu labklājības līmeņa izlīdzināšanos ar citām, turīgākajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Pēdējo nedēļu laikā par Latvijas ekonomiku ir publicēti atšķirīgi dati. No vienas puses, ir daudz pozitīvas informācijas tā dēvētajā makrolīmenī, no otras puses – aizvien vairāk ziņu par iedzīvotāju finansiālo situāciju ir ļoti negatīvā nokrāsā, vedinot domāt, ka sabiedrības labklājības līmenis samazinās, pat neraugoties uz to, ka vidējā darba samaksa turpina palielināties.
Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat otrdien publiskotie koriģētie dati.