Lai, piemēram, fizikas skolotājs piektdien, 20. aprīlī, publicētajā Dienas eksāmenā saņemtu apaļas 10 balles, bija jāzina gan Somijā radītā spēle Angry Birds, kuras pamatā ir fizikas likumi, gan pērnā gada Nobela prēmijas fizikā ieguvēji. Fizikas, vēstures, ģeogrāfijas, latviešu valodas un literatūras, kā arī sporta skolotājiem 15 minūtēs nācās atbildēt uz 10 jautājumiem par sava priekšmeta mūsdienu aktualitātēm. Par katru pareizu atbildi varēja saņemt punktu, par daļēji atbildētu - puspunktu. Labāko rezultātu (8,5 punkti) parādīja Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotājs Andris Ģērmanis. Viņš «neiekrita» arī Dienas cietajā riekstā - uz jautājumu, kurā kontinentā atrodas valsts Krokozija, kas patiesībā eksistē tikai Holivudas filmā Lidosta, atbildēja, ka tādas valsts nav. Savukārt vissliktāk (1 punkts) veicās Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotājai Initai Ozolai.
«Jūs jau sākumā zinājāt, uz ko jūs gājāt. Jūs gājāt uz skandālu,» par eksāmena rezultātiem saka Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Anita Vanaga. Dienas pieeja neesot patikusi, bet tajā pašā laikā viņa atzīst, ka skolotājam jābūt informētam par sava priekšmeta aktualitātēm - jāzina gan raidījuma 100 g kultūras vadītāja un rakstniece Kristīne Želve, gan rakstnieka Māra Bērziņa literārais tēls Gūtenmorgens, ko eksāmena dalībniece nevarēja nosaukt. Vaicāta, vai skolotājam jāzina tādi jauniešu iecienīti darbi kā Džoanas Roulingas Harijs Poters, ko I. Ozola nelasot, jo tā popularizējot mistiku, A. Vanaga atbild tā: «Pirmās piecas lasījusi esmu, bet jāsaka, ka tās ir ļoti vājas grāmatiņas. Vairāk arī nevienu lasīt nedomāju.» Galu galā viņa uzskata, ka kolēģiem ir jāzina, kas konkrētajā priekšmetā jauniešiem ir aktuāls, tomēr nenosoda, «ja visā tajā trakumā kaut kas ir paskrējis garām».
«Skaidrs ir viens - droši vien skolotājs ir tā pārguris, ka nav ne varēšanas, ne gribēšanas interesēties par vēl kaut ko ārpus stundām,» atzīst Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktore Sandra Sīle. Eksāmens viņai šķiet «labs», turklāt šādus erudīcijas konkursus, lai veicinātu skolotāju interesi par jaunumiem savā priekšmetā, varētu rīkot katrā skolā. Nedaudz citādu «paldies» saka arī Ziemeļvalstu ģimnāzijas direktore Dzintra Kohva. Bijis interesanti iepazīties ar rezultātiem, tomēr eksāmens zaudējis aktualitāti, jo skolotāja galvenais uzdevums šobrīd ir interpretēšana, nevis informācijas sniegšana.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājai Inai Druvietei (Vienotība) tests raisījis dalītas jūtas - no vienas puses pati esot mēģinājusi to izpildīt un uzskata, ka skolotājam ir jāorientējas notiekošajā, tajā pašā laikā šī eksāmena rezultātus nevar vispārināt un uzskatīt par vienīgo informētības rādītāju. Līdzīgas pārdomas radās arī biedrības Vecāki par izglītību pārstāvei Janai Simanovskai, kura apbrīno skolotāju uzdrošināšanos piedalīties testā: «Tas, protams, ir jauki, ja skolotājs varēja atbildēt uz visiem šiem jautājumiem. Bet tam nav saistības ar to, vai viņš savā stundā spēj aizraut skolēnu.» Apšaubāmākais šķitis jautājums par piktajiem putniem (Angry Birds). «Es sevi uzskatu par cilvēku, kas interesējas par visu jauno diezgan daudz, bet par šo spēli uzzināju tikai nesen,» viņa saka. Dagdas vidusskolas 11. klases skolniece Daiga Krilova gan uzskata, ka jaunumu zināšana atvieglo dzīvi gan skolēniem, gan pašiem skolotājiem: «Jauniešiem pietiek vien ar to, ka skolotājs interesējas par jauno, tātad ar tādu skolotāju ir par ko parunāt.» Daigas skolā pedagogi savās stundās bieži mēdz ievīt svaigākos notikumus, un tas palīdzot mācību vielu labāk paturēt atmiņā.