Nav beidzies referenduma uzjundītais burziņš ap valsts valodas jautājumu, kad sabiedrības emocionālajā darba kārtībā izvirzīts nākamais viedokļu šķelšanas blokbasters - pareizticīgo Ziemassvētki. Visu cieņu pareizticīgo Ziemassvētkiem, tomēr skaidrāks par skaidru, ka šodienas politisko norišu kontekstā tas nav jautājums par reliģiju, nav jautājums par integrāciju, bet sižeta turpinājums nebeidzamajā seriālā, kur politiķi var izrādīt savus politiskos uzskatus - no labējiem līdz kreisiem un atpakaļ. Tiek izmantots jautājums, kas skar gan cilvēku reliģiskās jūtas, gan - un atkal - nacionālās, jo, kaut gan ir arī pareizticīgie latvieši un pat latviešu draudzes, vairākums pareizticīgo runā krieviski. Nedrīkst pieļaut, ka šāds jautājums tiek ciniski izmantots politisko punktu gūšanai, kā tas diemžēl tikko notika ar valodas jautājumu.
Šādā kontekstā praktiski jautājumi, kā, piemēram, cik pareizticīgo Ziemassvētku iekļaušana svētku dienu sarakstā izmaksās valsts ekonomikai, iegūst dziļi emocionālu nokrāsu, jo tie skar cilvēka jūtas.
Vai varam rēķināt Jēzus dzimšanas dienas cenu? Šāds jautājuma uzstādījums - kas izriet no, iespējams, mēģinājuma atbildēt nevis ar skaidru nē, bet zemtekstu, kad runājam vienu, bet domājam citu, - galu galā var aizvainot ne tikai pareizticīgos kristiešus, bet kristiešus vispār. Jāuzsver, ka arī Latvijas Rietumu rita kristīgo konfesiju pārstāvji atbalsta brīvdienu pareizticīgo Ziemassvētkos, ņemot vērā pareizticīgo kristiešu lielo skaitu Latvijā. Šis jautājums ir mierīgas diskusijas, nevis kampaņas jautājums, par kādu tas nedrīkstētu kļūt.