Konkurētspēju ir ietekmējusi jau trīs gadus ilgusī finanšu krīze, kā arī valsts parādu krīze. Mēs nevaram veicināt konkurētspēju un izaugsmi ar parādiem. Steidzamā kārtā ir jāpārvar Eiropas dubultvājuma punkts, kas radies pēdējo desmit piecpadsmit gadu laikā, vājums no nesaprātīgas parādu un budžeta deficīta uzkrāšanas, Grieķija nav vienīgais piemērs. Katrai valstij jāievieš kārtība savās finansēs. Otrs vājais punkts ir Eiropas pārvaldības trūkums. Mēs nevaram izveidot vienotu tirgu, ja saglabājam divdesmit septiņas dažādas budžeta, ekonomiskās un fiskālās politikas. Mēs pašlaik veidojam ekonomisko un budžeta koordināciju, kas iet roku rokā ar vienoto tirgu un vienoto valūtu. Tam būtu jāstiprina konkurētspēja.
Bet vai tas neietekmēs valstu individuālo konkurētspēju? Piemēram, Lielbritānijas gadījums.
Mēs uzklausām katras valsts bažas. Divdesmit sešas valstis, kuras ir vienojušās par budžeta koordināciju, to nedarīs, radot kaitējumu vienotajam tirgum. Esmu vienotā tirgus komisārs, kurš strādā divdesmit septiņām valstīm. Vienotais tirgus ir spēcīgs, jo attiecas uz divdesmit septiņām valstīm. Mēs nesamazināsim vienoto tirgu. Iesim tālāk jomā, kur līdz šim tika veikts visai maz - ekonomiskajā un budžeta koordinācijā, varbūt arī nodokļu fiskālā koordinācija. Visas ES valstis ir aicinātas šajā telpā.
Tomēr briti ir nobažījušies, ka mazināsies viņu konkurētspēja finanšu pakalpojumu sniegšanā, salīdzinot ar ārpus ES esošām valstīm.
Nedomāju, ka tās ir pamatotas. Es esmu atbildīgs par finanšu tirgu regulēšanu. Mēs īstenosim G20 lēmumus. Zem kuriem ir parakstījusies Apvienotā Karaliste, tāpat kā citas G20 valstis. Īstenojot šos lēmumus, neviens tirgus, neviens produkts, neviens finanšu spēlētājs nevar palikt ārpus šī regulējuma. Visi ir atbilstoši jāregulē un jāpārvalda, tā ir mācība, ko gūstam no finanšu krīzes. Tas ir tas, ko pašlaik daru. Esam noslēguši darbu pie visiem priekšlikumiem, daži jau ir īstenoti. Tas ir G20 lēmums. Lai varētu arī stiprināt Sitijas darbību Londonā, Frankfurti - Vācijā, banku darbu, lai novērstu problēmas, kas ir pēdējo triju gadu laikā, lai novērstu bezatbildīgu rīcību. Neiedomājami, nepamatoti bonusi, piemēram. Tā saucamie toksiskie produkti. Paredzēt noteikumus un caurredzamību, tas ir finanšu industrijas interesēs gan Londonā, gan cituviet. Kas attiecas uz finanšu tirgu, gan ekonomiku kopumā, mums ir nepieciešama spēcīga Sitija, bet pamatam, uz kā tā darbojas, jābūt stabilam, nevis vārgam.
Tuvāk Latvijai. Vai jūsu birojs ir saņēmis kādas sūdzības par konkurences kropļojumiem Latvijā?
Esam saņēmuši sūdzību no dzelzceļa kompānijas. Esmu atbildīgs par šādu konkursu uzraudzību. Pašlaik mēs izskatām šo sūdzību. Kā vienmēr - to darīsim objektīvi un ātri.
Vai atšķirības tiešmaksājumos, ko saņem dažādu ES valstu zemnieki, ir godīga konkurence?
Šie tiešmaksājumi ir nepieciešami. Es to saku kā cilvēks, kas tic kopējai lauksaimniecības politikai. Arī tad, kad biju Francijas lauksaimniecības ministrs, pirms trim gadiem. Šī politika pašlaik tiek reformēta. Šim atbalstam, protams, ir jābūt vienlīdzīgam. Tas nenozīmē, ka tam ir jābūt vienādam, jo lauksaimniecība dažādās valstīs atšķiras - gan zeme, gan apstākļi. Arī lauksaimniecības komisārs Čološs ir nācis klajā ar priekšlikumiem par šo jauno politiku. Tā ir liela politika, kas ir lielākā Eiropas politika. Pateicoties tai, mums ir liela pārtikas industrija, kur ir daudz vairāk darbvietu nekā autorūpniecībā. Eiropā jābūt ražotājiem lauksaimniecības jomā, lai mēs varētu ražot arī citās jomās, lai mēs varētu ražot un arī pārstrādāt. Piemēram, Latvijai ir izaicinājums kokrūpniecības nozarē, lai varētu ne tikai eksportēt koksni, bet arī to pārstrādāt. To ir darījuši arī lauksaimnieki pēdējo piecdesmit gadu laikā. Es gribu, lai tiek saglabāta šī lauksaimniecības politika, lai atbalsts būtu pēc iespējas vienlīdzīgāks.
Vai starptautiskās reitingu aģentūras veido negodīgu konkurenci, provocējot uzbrukumus ES valstu ekonomikām?
Mēs redzam, ka reitingu aģentūras nav spēlējušas lomu pagātnē. Tās pozitīvi novērtē toksiskos produktus un arī bankas, kas dažas nedēļas vēlāk bankrotē. Tika publicēti reitingi, tos nepaskaidrojot. Bija interešu konflikti. Mēs izskatījām visus šos jautājumus Komisijas piedāvātajā priekšlikumā. Lai samazinātu šo reitingu svarīgumu, mēs to iestrādājām visos tiesību aktos, jo līdz šim bija pārāk daudz automātisku atsauču uz šiem reitingiem. Mēs samazinājām automātiskās atsauces uz reitingiem, lai relativizētu to svarīgumu. Tā ir vērtīga informācija, bet tā ir viena no informācijām. Mēs pieņēmām lēmumus, lai samazinātu interešu konfliktus. Mēs šeit negribam vienkārši saplēst termometru, mums tas ir nepieciešams, bet tam ir jāfunkcionē pareizi.
Vai Eiropas Savienībā joprojām pastāv nacionālais protekcionisms?
Ir mēģinājumi, un ir kārdinājumi. Arī oficiālajās runās es redzu kārdinājumu runāt par nacionālo protekcionismu. Tā būtu ārkārtīgi liela kļūda katram slēpties aiz savām nacionālajām robežām. Kā tuvāko 20-30 gadu laikā mēs varam lemt par kārtību vai nekārtību pasaulē, ja neesam pie galda, kur pieņem lēmumus? Viena pati Latvija nevar atrasties pie šī galda, arī Francija ne, ne arī Vācija. Mums ir jākonsolidē vienotais tirgus, tas ir vienīgais iemesls, kādēļ mūs respektē Pekinā, Maskavā vai Vašingtonā. Mums ir 700 miljoni patērētāju un vairāku miljonu uzņēmumu tirgus, un mēs runājam vienā balsī.