Lai aicinātu iedzīvotājus pret makšķerēšanu un ar to saistīto atpūtu uz ūdeņiem izturēties atbildīgi, šovasar uzsāktas vairākas kampaņas, kas ir ne tikai informatīvas, bet arī prasa praktisku iesaistīšanos un sniedz acīmredzamu rezultātu.
Spoku tīkli apdraud ekosistēmu
Jau otro gadu Pasaules dabas fonds cenšas sakopt ūdenstilpes, atbrīvojot tās no maluzvejnieku un neuzmanīgu makšķernieku pamestajiem zvejas rīkiem kampaņā Spoku tīkli. Jau vairākus gadu desmitus zvejas rīku izgatavošanā izmanto dabā ļoti lēni sadalošos sintētiskos materiālus. Vairums zvejas rīku tiek norauti, pazaudēti vai atstāti ezeros, upēs, tie turpina gūstīt zivis un citus ezera iemītniekus un pakļauj tos neizbēgamai, nežēlīgai bojāejai.†Kā rāda akcijas rīkotāju pagājušā gada pieredze, realizējot pirmo Spoku tīklu kampaņu Latvijas iekšējos ūdeņos, atrodas ievērojams daudzums šo pazaudēto vai neizņemto zvejas rīku, kas turpina ķert zivis, putnus un citus ūdens iemītniekus, degradējot vides kvalitāti un ekosistēmu kopumā.
«Pēc starptautisku vides organizāciju novērtējuma pasaulē ik gadu 20 miljardi dolāru ir zaudējumi no nelegālas zivju resursu ieguves. Latvijas mērogā šādu aprēķinu nav, taču maluzvejniecība ir aktuāla ne tikai jūrās, bet lielā apmērā tieši iekšējos ūdeņos,» stāsta Jānis Rozītis, PDF direktors.
Ārējos ūdeņos tīkli paliek tādēļ, ka tiek norauti vētrās vai velkot aizķerti aiz klintīm, bet iekšējos ūdeņos 99% ir maluzvejnieku tīkli. Tā ir apzināta nelegālas zvejniecības seku produkcija.
«Tīkli šiem nelegālajiem darboņiem ir jāslēpj, lai neviens tos neatrod. Ja tie pazūd, viņiem nav laika meklēt - kāds vēl pamanīs. Tīkls ir lēts, un nav liela bēda, ja tiek pazaudēts. Projektā Spoku tīkli iedvesmojāmies no poļu kolēģiem, kas apkopojuši interesantus rezultātus, aprēķinot, cik tīklu ir nogrimušos kuģos, kas ir vietas, kur mēdz slēpties zivis. 2012. gadā tika izvilkts ap 20 tonnu šādu tīklu. Polijas piekrastē kuģos kopumā varētu būt 270-800 tonnu, Lietuvas 67-100 tonnu pamesto tīklu. Latvijā jūras projekta nav bijis, bet, ja parēķinām, ka mums ir 500 km jūras robeža, patiesībai tuvāks varētu būt Polijas skaitlis. Pamestie tīkli turpina zivis zvejot vairākus gadus. Tas iet pretrunā ar efektīvu resursu izmantošanu - zivis tiek noķertas, izņemtas no ekosistēmas, bet nevienam no tā nav nekāda labuma,» skaidro PDF Baltijas jūras un saldūdeņu programmu vadītāja Elīna Kolāte. No visiem atkritumiem, ko redzam jūras piekrastē, ap 10% ir zvejas rīku atliekas. Visbiežāk tie sakoncentrējas tur, kur straume tos aiznes.
Pērn kampaņa Spoku tīkli notika Pārgaujas novadā, kur PDF speciālisti iztīrīja piecus ezerus. PDF projekta vadītāja Kristīne Skrīvele stāsta, ka pērn tika izvilkti vairāki desmiti tīklu, murdu un auklu, kopumā ap 20 kilogramu. Aptuveni uz metru ezerā atstāta tīkla varētu būt gājis bojā viens kilograms zivju. Šogad kampaņa notiks visos Latvijas reģionos. Patlaban ir attīrīti Dagdas ezers un Lielezers.
«Pirmais projekta mērķis ir attīrīt ezerus no pamestajiem zvejas rīkiem, un otrs - informēt iedzīvotājus un aktualizēt problēmu. PDF speciālisti kopā ar Valsts vides dienesta inspektoru laivā dodas apsekot ezeru. Speciāli dizainēts āķis tieši šādām darbībām palīdz izvilkt pēc iespējas lielāku tīklu daudzumu,» stāsta K. Skrīvele.
Mammu labāk laid vaļā!
Rūpējoties par lielākiem zivju lomiem un draudzīgāku vidi ūdenstilpju iemītniekiem, a/s Latvijas valsts meži aicina ikvienu atbildīgu makšķerēšanas entuziastu un lietpratēju piedalīties kampaņā Atlaid mammu!. Tas ir lomu konkurss plēsīgo zivju spiningotājiem, kas apvieno saudzīgas un estētiskas copes piekritējus un notiks visas sezonas garumā. Makšķerniekam jādodas uz LVM apsaimniekotajiem ezeriem - Kaņieri, Lielauces ezeru, Tērvetes ūdenskrātuvi un Gulbju ezeru - un lomā jāpatur divas trīs līdakas, kuru garums ir 50-65 centimetri, pārējās noķertās līdakas un lielos asarus, kuri iznērš visvairāk ikru, ievieto mērsilē, izmēra un atlaiž, šos mirkļus nofotografējot vai filmējot, lai var iesūtīt konkursam. Par lielākajām noķertajām un atlaistajām līdakām trīs kategorijās tiks piešķirtas Atlaid mammu! Goda makšķernieku medaļas - zelts (virs 1 m), sudrabs (75 cm - 1 m), bronza (50 cm - 75 cm). Pieteikumi konkursam jāsūta uz e-pastu [email protected].
Kampaņas idejas autors Matīss Ābiķis ir entuziastisks makšķernieks, kurš ne tikai ar zivju ķeršanu aizraujas pats, bet arī stāsta citiem, kā to pareizi un videi draudzīgi darīt. Viņš ievērojis, ka zivju resursi Latvijas ūdenstilpēs samazinās. «Parasti cilvēks neiedomājas, ka tad, ja visu laiku ķeras trīs kilogramus smagas līdakas un pēkšņi gadās astoņus kilogramus liela, viņš to zivi varētu nepaturēt, bet palaist vaļā. Parasti smagākās ir tieši zivju mammas, un, ļaujot tām turpināt dzīvot, makšķernieks rūpējas par zivju daudzumu ezerā,» skaidro Matīss.
Visos LVM apsaimniekotajos ezeros ir pieejamas zivju mērsiles, tās var ņemt līdzi laivā un noķerto zivi nomērīt. Mūsdienu tehnoloģiskās iespējas ļauj jebkuru lomu nofotografēt un dokumentēt savu veikumu, tāpēc katrs var tikt pie sava sapņu loma, netraumējot, nenogalinot zivi.
«Sociālajos tīklos dažkārt pat intelektuāli cilvēki dalās ar ziņām, kurās redzami, piemēram, ļoti lieli beigti sami. Nabaga zivs nodzīvojusi ap 50 gadu, bet nu nogalēta un pakārta kā tāds tautas ienaidnieks!» uzskata M. Ābiķis.