Ļoti auksts bija. Rokas vairs neklausīja gādāt par malku, tāpēc mazmeitai lūdzu, lai sāk interesēties par iespēju mani še ievietot. Lai gan biju ievākusies pie radiem, tomēr - cik ilgi tur dzīvosi?» viņa stāsta. Seniore secinājusi, ka centrā vislabāk jūtas tieši tie, kuriem vairs nav jārūpējas par apkuri, savukārt tie, kuri dzīvē vienmēr par visu bijuši īgni, trūkumus saskatot arī sociālajā mājā - un no tādiem viņa labāk pa gabalu. «Ko daudz man vajag? Gaišs! Silts! Tīrs! Mūs mazgā! Veļu dod! Ar ēdienu varēja būt labāk, bet es izgrozos, jo iekšas taču ar vairs nav tik labas,» viņa nosmej.
Seniorei paši tuvākie, un viņa uzskaita - tēvs, māte, šķirtais vīrs un abi dēli, miruši. Tāpēc ikdienā esot jāapciemo ne tikai dzīvie radinieki, bet arī kapos dusošie. «Eju pie mammas un saku paldies par vārdu, kas nemētājas katrā stūrī,» viņa uzteic mammas gaumi, izvēloties meitai vācu vārdu. «Mēs te neesam cietumā. Varu no rīta iziet un vēlu vakarā atnākt - tikai jāpasaka. Kurp eju? Braucu! Satiksme ir burvīga! Kur nevaru tikt ar vienu transportu, tur izbraucu ar diviem. Visus tirgus izstaigāju. Vai tad man ir jāpērk? Skatos! Naudas ir maz, nevaru tērēties - švaki, bet, tā kā visu mūžu esmu dzīvojusi ar mazu algu un pensiju - pieradusi.» Valtrautai patīk vērot arī dabu. Esot izstaigājusi un apbrīnojusi gandrīz vai visas mājas Mežciemā. «Ja vien direktors odus mežā noindētu, būtu labāk, kož!» viņa nosmej.
Valtrauta istabiņā dzīvo ar citu kundzi. «Tas nav ērti, bet rindā uz vienu istabas numuriņu jāgaida četri gadi. Tāpēc rindā nerakstos! Labāk skraidu riņķī! Arī naktī, tur, kur parasti ķeizars kājām iet, bet istabas biedrene dikti krāc, tāpēc neuztraucos - viņai netraucēju!»
Seniore aicina apskatīt bibliotēku. Lai gan ir jākāpj otrajā stāvā, viņa negrasās kāpt liftā - esot jākustina ceļu locītavas, tāpēc kāpj pa kāpnēm. Viņa pukojas, ka parasti kāds grāmatas krievu valodā sajaucot ar latviešu mēlē esošajām, tāpēc viņai tās atkal jāsakārtojot pēc valodām.
Valtrauta izrāda arī plašo sarīkojumu zāli, kurā uzstājusies kā aktrise - iejutusies trīs lomās - deputāta kundzē, dzērājā un dakterī. Arī telpu, kurā «varot izkašķēties» - tur notiekot iemītnieku sapulces. «Dzīve ir raiba!» saka Valtrauta. «Valtrauta fon Bušmane!» viņa pajokojas vāciski un smej!