Liela brēka, maza vilna?
1. Tieslietu ministra demisijas izraisītā viļņošanās bijusi vien vētra ūdens glāzē - Nacionālā apvienība (NA) ātri vien atrada jaunu kandidatūru, turklāt Bordāna līdzšinēja darbošanās ministrijas parlamentārā sekretāra amatā nozīmē arī pēctecību un Bērziņa iesākto darbu turpināšanu.
Tikpat miermīlīgi esot pārrunāti arī citi NA iebildumi pret koalīcijas prioritātēm, tomēr šajā jautājumā gan kameru priekšā apliecinātā draudzība liekas mazāk ticama. NA nevar nerēķināties ar savu vēlētāju noskaņojumu, un te t. s. ebreju īpašumu atdošanas jautājums nebūs galvenais kairinātājs.
Vēl nesen referenduma par otro valsts valodu kontekstā koalīcijas politiķi šausminājās, kā vispār tik tālu situācija «aizlaista», gari un plaši runāja par negrozāmiem pantiem Satversmē utt.
Nu nākamā aktīvistu grupa (Ždanoka & Co.) tuvojas nepieciešamo 10 000 parakstu savākšanai citā, ne mazāk eksplozīvā jautājumā (pilsonība). Attiecīgi koalīcijas partiju elektorāts - pirmkārt jau NA - pamatoti varēs jautāt, kāpēc situācija atkal ir «aizlaista». NA, protams, varēs norādīt uz saviem pūliņiem, tomēr, tā kā sausais atlikums ir nulle, vēlētājiem nav sevišķi svarīgi, kurš ko teicis un iebildis.
Labas pārvaldības ieviešana - pusfināls
2. Pagājušajā nedēļā valdība beidzot pielika punktu ilgi mocītajam jautājumam par personāliju nomaiņu ostu valdēs. Ja atceramies, zaļo zemnieku cilvēku izstumšana no valdēm tika argumentēta ar nepieciešamību padarīt valdes profesionālākas, efektīvākas utt. Ekonomikas ministrijas gadījumā var pieļaut, ka tas notiks (Rīgas brīvostā strādās Ārvalstu investoru padomes cilvēks), savukārt Satiksmes ministrija gan veikusi Reformu partijas prasīto politisko tīrīšanu, tomēr diez vai jaunie kandidāti, piemēram, Ventspils ostas darbu būtiski ietekmēs. Ministrijas valsts sekretārs, sekretāra vietnieks objektīvi ir ļoti noslogoti ļaudis - aizkomandēt viņus pārstāvēt valsts intereses vēl kādu lielu uzņēmumu valdēs vai padomēs nozīmē vai nu mazināt viņu klātbūtni ministrijā, vai arī visai formālu līdzdalību uzņēmuma uzraudzībā.
Un beigās laimīgs nav neviens…
3. Ņemot vērā lielai sabiedrības daļai raksturīgo nepatiku pret valsti un lieliem uzņēmumiem vispār, tiesas lēmums par Latvenergo tarifu atcelšanu tika uztverts kā apsveicama Dāvida uzvara cīņā pret Goliātu. Gaviles gan varētu būt priekšlaicīgas, jo tiesas lēmums tiks pārsūdzēts, tomēr notikušais kopumā kārtējo reizi izgaismo divas fundamentālas problēmas. Pirmā - lielie uzņēmumi, it sevišķi, ja tie darbojas tādos sociāli jūtīgos segmentos kā visiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšana, Latvijā ir pakļauti politisko interešu spiedienam. Latvenergo tradicionāli ir bijis piepakārtā stāvoklī - vai uzņēmumam ir jāpelna un jāiegulda savā attīstībā vai arī jāpilda zināma sociālā bufera loma un ar dividendēm jābaro valsts budžets. Otrā - visu cieņu Latvijas tiesām, tomēr nav jēdzīgi, ka tik specifiski un sarežģīti jautājumi kā tarifu aprēķināšanas metodoloģija ir jāvērtē, ja tā drīkst teikt, normālam tiesnesim. Līdz ar to šis tarifu jautājums aktualizē jautājumu, kā pat nepietiekama finansējuma apstākļos tomēr virzīties tiesu un tiesnešu specializācijas virzienā.
Mērķis neattaisno līdzekļus?
4. Ņemot vērā, ka Latvijai nedraudzīgu ārēju un iekšēju spēku netrūkst un t. s. valodas referenduma nelāgo pieredzi (nokaitēta gaisotne sabiedrībā), var saprast lēmējvaras mēģinājumu ierobežot šādas aktivitātes. Piemēram, referendumu rosināšanu padarot piņķerīgāku un dārgāku. Tomēr var saprast arī Valsts prezidenta rīcību, šos likuma grozījumus atdodot Saeimai atkārtotai skatīšanai. Piemēram, procesa sadārdzināšana reāli neko nedos - jā, ietaupīsies valsts nauda, bet, ja kāds nopietni gribēs šūpot laivu, gan jau aktīvistiem nauda uzradīsies (un t. s. krievu mediji palīdzēs pat bez naudas). Nav arī skaidrs, kāpēc grozījumu stāšanās spēkā atlikta līdz 2015. gadam (negribas piesaukt nelaimi, bet divu gadu laikā Latvijas nelabvēļi var satricināt mūsu dzīvi daudzkārtīgi). Un, protams, ir jautājums, vai, vēršoties pret nelabvēļiem, netiek apgrūtināta pašas Latvijas sabiedrības izteikšanās brīvības un varas ietekmēšanas iespējas.
No nepareizā gala
5. Kāds, protams, var uzskatīt, ka Latvijā dzīvojošie ir latenti antisemīti, kuri pirmskara ebreju īpašumus negrib atdot tāpēc, ka… seko dažādas variācijas.
Tomēr sava atbildības daļa jāuzņemas arī pašām ebreju organizācijām, kas - lai cik tas dīvaini skan, ņemot vērā to lobisma spējas, - nepietiekami ir nodarbojušās ar, atvainojos par žargonu, pozitīvo PR.
Rezultātā nav jābrīnās, ka lielai daļai latviešu ebreji asociējas ar leģionāru tēmas cilāšanu un īpašumu atprasīšanu, kas nav visai veiksmīga kombinācija.
Šonedēļ
Pēdējos desmit gados Turcija ir kļuvusi par ietekmīgu spēlētāju starptautiskajās attiecībās un ekonomikā, tāpēc šīs valsts prezidenta vizīte Latvijā nav vienkārši «protokola pasākums».
Tiesa, Latvija viesim nevarēs sagādāt dāvanu - atvieglojumus vīzu režīmā -, jo pret šo Ārlietu ministrijas ieceri esot iebilduši Latvijas atbildīgie dienesti
Savukārt valdības mājā skatīs Labklājības ministrijas vērtējumu par savulaik publiskajā telpā izskanējušajiem priekšlikumiem veicināt dzimstību, dodot zināmas priekšrocības (agrāks pensionēšanās vecums u. c.) vecākiem, kuri uzaudzinājuši trīs un vairāk atvašu.