«Ja aicina, aizbraucam. Attālums nav šķērslis, lai nebrauktu!» saka Ģ. Lūsis. Labvēlīgais tips pēdējoreiz Daugavpilī bijis 2011. gada nogalē. Koncertēt šajā pilsētā iznākot reti - reizi divos trijos gados. Viņš līdzīgi kā citi mūziķi apšauba, vai var «ieaudzināt apmeklēt pasākumus ar dotācijām».
Jau ziņots, ka Daugavpilī dzīvojošais mediķis Andrejs Faibuševičs Dienai rosināja, ka valstij būtu jāsponsorē kādi kultūras pasākumi šajā pilsētā, lai «ieguldītu latviskumā». «Krieviem šeit ir seši popkoncerti mēnesī, latviešiem viens pusgadā. Un pasakiet, kam būtu sliktāk, ja no integrācijas naudiņas iemaksātu Jaunajam Rīgas teātrim vai varbūt Labvēlīgajam tipam, lai viņi brauc šurp un spēlē? Varbūt sākumā viņi spēlētu 20 cilvēkiem, bet paietu trīs gadi, un cilvēki parādītos. Tad arī krievi redzētu, ka latvietim būt ir cool, jo tad tev ir izrādes, koncerti, izklaides.» Kultūras ministrijas atbildi, vai varētu tikt izskatīta iespēja līdzfinansēt koncertus vai izrādes Daugavpilī, otrdien neizdevās iegūt.
Dziedātāja Olga Rajecka noteikti piekristu koncertēt arī Daugavpilī, ja, piemēram, valsts sniegtu kādu atbalstu. «Kaut vai segtu transporta un aparatūras nogādāšanas izdevumus, lai tas tomēr būtu adekvāts honorārs, ko saņemtu pēc koncerta, jo izmaksas ir dārgas,» sacīja mūziķe. Cilvēkiem ir paradums biļetes iegādāties tieši pirms koncerta, tādēļ pat īsi pirms koncerta nav zināms, cik būs apmeklētāju. «Vienā koncertā Daugavpilī pirms koncerta biļetes nopirka tikai 150 cilvēku. Mēs tomēr riskējām un aizbraucām. Labi, ka atnāca 400 cilvēku.» Viņa rosina: «Varbūt pelnošie pašvaldības uzņēmumi varētu atbalstīt mūziķus un nosegt, piemēram, transporta izdevumus, lai tas nav tā, ka pēc koncerta saņemam 15 latu.» Cilvēkus uz koncertiem varētu mudināt nākt ar ielūgumiem. «Piemēram, kādās iestādēs, ko vairāk apmeklē latviešu valodā runājošie, uzņēmumi varētu izdalīt ielūgumus vai vismaz informēt par koncertu,» teica O. Rajecka.
Mūziķis Gvido Linga ar grupu Linga uz Daugavpili spēlēt dodas reti, tomēr ar apmeklētāju skaitu neesot bijušas problēmas. Viņaprāt, lai gūtu atsaucību un apmeklētību, jāorganizē festivāli ar vairākām mūzikas grupām. «Vasarā Daugavpilī jātaisa trīs līdz četri festivāli, lai atsaucība būtu lielāka,» sacīja G. Linga.
Kaža jeb īstajā vārdā Kārlis Būmeisters uzskata, ka latviešu mūziķu biežāka uzstāšanās Daugavpilī jeb «barošana ar karoti» diez vai kaut ko mainītu cilvēku paradumos iepazīt latviešu kultūru. Daugavpilī viņš uzstājoties reizi gadā, kad grupai Putnu balle ir koncerttūre pa Latviju. «Pēc pēdējā referenduma mēs redzam skaidri, kādā valodā dziedošiem mūziķiem šajā pilsētā ir konkurētspējas priekšrocības,» sacīja Kaža. Viņaprāt, ja arī valsts piešķirtu līdzekļus latviešu mūziķu koncertiem Daugavpilī, apmeklētību un ieinteresētību tas diez vai mainītu. «Šaubos, vai karote ko mainītu. Šaubos, vai labums atsvērs ieguldījumus,» domā mūziķis.