Šobrīd ir grūti prognozēt, kā universālā pasta pakalpojuma ieviešana ietekmēs nozari, jo sabiedriskajā telpā ir izskanējuši tikai pieņēmumi, kāds varētu izskatīties tā finansēšanas modelis un minētas pakalpojuma aptuvenās izmaksas Latvijas pasta izpildījumā. Attiecība uz izmaksām nozares ekspertiem ir vairāki savstarpēji nesaistīti secinājumi. Pirmkārt, valsts šobrīd piespiež Latvijas pastu nodrošināt universālos pakalpojumus par neadekvāti zemām cenām. Otrkārt, Latvijas pastam vai Satiksmes ministrijai kā VAS Latvijas pasts valsts pārvaldniekam šāda situācija, iespējams, ir izdevīga. Treškārt, pat ar visu nozares oficiālo tirgus dalībnieku maksājumiem nav iespējams kompensēt šādas izmaksas, lai būtiski neciestu tirgus nozare un tās attīstība.
Jāņem vērā fakts, ka cenas nozarē samazinās vai stagnē, savukārt izmaksas tikai palielinās un attiecīgi līdz stabilitātei vēl ejams ceļš. Tāpēc šobrīd noteikt nozares dalībniekiem papildu izmaksas, veicot maksājumus par universālo pakalpojumu, vienlaicīgi dodot «pelēkajam sektoram» papildu iespējas, ir vismaz nesaprotami un tuvredzīgi.
Universālā pasta pakalpojuma ieviešanai, izmantojot vienota pakalpojuma sniedzēja modeli visā valstī, ir arī citas konsekvences, proti, Latvijas pasta tīkla darbības efektivitāte tiek apšaubīta jau labu laiku, arī regulārā uzņēmuma vadības maiņa neveicina pārliecību par mēģinājumiem stabilizēt situāciju, tāpēc viss, kas veidojas ap universālā pasta pakalpojuma nostiprināšanu Latvijas pasta interesēs, var sastapties tikai ar nozares pārstāvju pretestību. Ņemot vērā izdevumus par degvielu šajā nozarē, kas veido būtisku īpatsvaru kopējās izmaksās, rodas neizpratne par to, kā Latvijas pasta Ekspresspasts it kā dabiskas konkurences apstākļos joprojām var atļauties nepiemērot nozarē vispārpieņemtu mainīgo izmaksu amortizācijas risinājumu kā degvielas koeficients.
Pozitīvi, ka valdība ir apņēmusies līdz 2014. gada 31. decembrim kompensēt abonētās preses piegādi, kas arī ir iekļauta universālā pasta pakalpojuma grozā. Bet nav skaidrs, kāds pasta sūtījumu nozarei sakars ar pavisam citu nozari - žurnālu un preses ražošanu un izplatīšanu. Tikpat labi pastkartīšu vai preču izplatīšanas katalogu uzņēmumi varētu pretendēt uz universālā pasta pakalpojuma atbalstu vai vismaz valsts subsīdijām. Šāda situācija veidojusies vēsturiski, un žurnālu vai preses piegādei, neapšaubāmi, ir sociāls un kultūras aspekts, bet, kāds tam sakars ar privātajiem uzņēmējiem, kuri darbojas sūtījumu piegādes nozarē? Tāpēc neskaidrība par to, kas notiks pēc 2015. gada 1. janvāra, saglabājas.
DPD un Latvijas Loģistikas Asociācija turpinās piedalīties universālā pasta pakalpojuma ieviešanā un gaida valdības uzaicinājumu iesaistīties Ministru Kabineta noteikumu izstrādē.