«ASV darbosies kopā ar starptautisko sabiedrību, lai pastiprinātu spiedienu uz Asadu un viņa sabiedrotajiem, kuru slepkavnieciskajai un baiļu iedvesošajai varai jādara gals,» ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones teikto citēja Reuters.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Hāgs mudināja ANO Drošības padomi šonedēļ sanākt uz ārkārtas sēdi, kā to aicināja Sīrijas opozicionāri. «Mūsu prioritāte ir pilnā mērā izmeklēt šo šaušalīgo noziegumu un strauji panākt to, ka vainīgie tiek identificēti un saukti pie atbildības.»
Sīrijas vara noliedz, ka atbildīga par uzbrukumu, un, kā ierasts, vainojusi «bruņotas teroristu grupas».
Režīms aprīlī piekrita ievērot ANO un Arābu līgas īpašā sūtņa Kofi Annana izstrādāto miera plānu, kas paredz pārtraukt vardarbību. Taču konflikts Sīrijā nav rimis un aizvien vairāk opozicionāru ķeras pie ieročiem.
B. el Asads tikai centies iegūt sev papildu laiku. Piekrītot miera plānam, viņam izdevies mazināt starptautiskās sabiedrības spiedienu uz Sīrijas režīmu, taču, lai pieliktu punktu ieilgušajam konfliktam, viņam nāktos atkāpties vai vismaz nodot daļu varas opozicionāriem, Deutsche Welle stāstīja Bonnas Starptautiskā konversijas centra analītiķe Korīna Hausvēdela. «Taču tas noteikti neietilpst režīma plānos.»
Opozicionāri uzsver, ka miera plāns nespēj sniegt sākotnēji gaidīto pamieru, un aktīvisti sola atriebt civiliedzīvotāju nāvi.
«Tātad vienīgā valoda, kādā režīms spēj ko saprast, ir ieroču valoda,» opozicionāru leitnantu Basimu el Kaledu citēja raidsabiedrība CNN. «Pagaidiet un redzēsiet, mēs liksim viņiem samaksāt par ikvienu izlieto asins lāsi.»
Aktīvāk izskan aicinājumi pieņemt Drošības padomes rezolūciju pret Sīrijas režīmu, taču padomē trūkst vienprātības. Līdzšinējās ieceres noraidījusi Krievija un Ķīna, kurām pieder veto tiesības.