Tāpat sliekas izmantojamas makšķerēšanā, jaunputnu un sivēnu piebarošanā (kā dzīvnieku barības piedeva), kā arī pārstrādei proteīnā. Slieku audzēšanas procesā tiek pārstrādāti organiskie atkritumi (kūtsmēsli, augu un citas pārtikas atliekas), kas veicina vides sakārtošanu. Cik daudz slieku audzētāju ir Latvijā, nav zināms, jo likumdošanas akti nenosaka slieku audzētāju reģistrēšanu. Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta datiem, Latvijā oficiāli ir reģistrēti 25 slieku audzētāju uzņēmumi.
ZM slieku audzēšanu ar normatīviem aktiem neregulē, izņemot bioloģisko slieku ražošanu. Un tieši slieku un vermikomposta ražošana atbilstoši bioloģiskajām lauksaimniecības prasībām pēdējā laikā Latvijā ir kļuvusi aktuāla. «Bioloģiskajā lauksaimniecībā ir nepieciešams izmantot augsnes mēslošanas līdzekļus (vermikomposts) un barību (sliekas), kas ražota atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības prasībām,» stāsta D. Muceniece. Tā iemesla dēļ gada sākumā valdība apstiprināja ZM izstrādātos grozījumus, kas nosaka slieku un no tām iegūto produktu aprites kārtību. Grozījumi noteic arī slieku un no tām iegūto produktu aprites kārtību, radot iespēju sertificēt un realizēt sliekas un no tām iegūtos produktus kā bioloģiski audzētus. Noteikumi paredz, ka kontroles institūcijas izsniegs sertifikātus arī slieku un no tām iegūto produktu ražotājiem. Noteikumi neuzliek par pienākumu sertificēt sliekas un vermikompostu, bet dod iespēju to darīt tiem, kas to vēlas.