Tomēr miers ir mānīgs, jo Sīrijas armijas karavīri un tanki ceturtdien nepameta pilsētas un apdzīvotās vietas, kā to paredz K. Annana plāns. Tā vietā Sīrijas amatpersonas paziņoja, ka patur sev tiesības atklāt uguni dumpinieku provokāciju gadījumā. Arī opozīcijas kaujinieki vajadzības gadījumā ir gatavi atkal nospiest automāta gaili.
Baidoties, ka vardarbība drīz vien var atjaunoties, rietumvalstis aizvien aktīvāk apspriežot nepieciešamību veikt stingrākus pasākumus pret Damasku. Tomēr to ieviešanai ir nepieciešama B. el Asada lielāko atbalstītāju - Krievijas un Ķīnas - piekrišana.
Tanki savās vietās
Vairākas stundas pēc pamiera, kas iestājās sešos no rīta, Sīrijas trešajā lielākajā pilsētā Homsā un kaimiņos esošajā Hamā, kur nedēļām ilgi bija notikušas smagas apšaudes starp armiju un dumpiniekiem, netika dzirdētas šāvienu skaņas. Tomēr vēl naktī uz ceturtdienu armija apšaudījusi opozicionāru pozīcijas Homsā. «Šī bija asiņaina nakts, Homsu intensīvi apšaudīja. Bet tagad ir mierīgi, nav dzirdami šāvieni,» telefonsarunā ar aģentūru Reuters sacīja cilvēktiesību aktīvists Abū Rāmī.
Arī cilvēktiesību organizācijas Syrian Human Rights Observatory vadītājs Rāmī Abdulrahīms informēja, ka vardarbības visvairāk pārņemtajās provincēs Homsā, Hamā, Idlibā un Halebā, kā arī galvaspilsētā Damaskā un tās priekšpilsētās valdījis klusums. «Līdz šim šajos karstajos punktos nekas nav noticis,» sacīja R. Abdulrahīms.
Tomēr pilsētās un apdzīvotajās vietās joprojām pārvietojās tanki un bruņutransportieri, nebija aizvākti arī daudzviet redzamie armijas kontrolposteņi. «Nav manāmu pazīmju par armijas aiziešanu. Tanki, snaiperi un bruņotie spēki joprojām ir redzami visā pilsētā,» Homsā esošais R. Abdulrahīms apstiprināja intervijā aģentūrai AP.
Tas nozīmē, ka Sīrijas valdība neievēroja K. Annana piecu punktu miera plāna otro nosacījumu, kas paredz bruņoto spēku atsaukšanu no apdzīvotajām vietām. Sīrijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pārtrauc bruņotās operācijas, bet ne ar pušplēstu vārdu nepieminēja armijas aizvākšanu no pilsētām. Sīrijas Ārlietu ministrija sacīja, ka valdība atturēsies no militārām operācijām, «kamēr pret valsti netiks vērsta bruņota vardarbība». Savukārt Iekšlietu ministrija aicināja padoties katru opozīcijas kaujinieku, «uz kura rokām nav asiņu».
Dumpinieku formētā Brīvā Sīrijas armija uzskata, ka valdība atklāti uzspļauj miera plānam, tāpēc tā esot gatava dot prettriecienu, ja valdība pārkāps pamieru.
Trimdā Turcijā esošā Sīrijas Nacionālā padome ir pārliecināta, ka B. el Asads nevar atļauties pārtraukt apšaudes, jo tādā gadījumā varētu sākties jauns protestu vilnis. Padome paziņoja, ka pirmā lielā pamiera pārbaude būs piektdien, kad pēc iknedēļas lūgšanas valsts lielāko pilsētu ielās iziešot tūkstošiem opozīcijas atbalstītāju. «Rīt [piektdien] mēs redzēsim, vai valdība pilda savas saistības. Mēs aicinām sīriešus protestēt, bet tajā pašā laikā lūdzam viņus būt uzmanīgiem, jo režīms nerespektēs pamieru un šaus,» ceturtdien vēstīja padome.
Krievijas barjera
Arī rietumvalstis uzskata, ka B. el Asads neievēro paša dotos solījumus. Pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles un ASV prezidenta Baraka Obamas telefonsarunas abi līderi izplatīja kopīgu paziņojumu, kurā pauda «bažas, ka B. el Asada valdība nepilda nosacījumus, kas tika panākti sarunās ar K. Annanu».
Izteikumos asāka bija ASV vēstniece ANO Sūzena Raisa, kura šaubās par Sīrijas režīma uzticamību. «Nekas nerada lielākas šaubas par [Sīrijas valdības] solījumu pildīšanu kā fakts, ka solījumi ir izteikti, izteikti, izteikti un lauzti, lauzti, lauzti,» sacīja S. Raisa, atgādinot, ka B. el Asads jau agrāk nav pildījis pamiera noteikumus. Kā zināms, pirmais termiņš, kad visām pusēm vajadzēja pārtraukt vardarbību, bija 10. aprīlis.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs britu raidsabiedrībai BBC izteicies, ka Londona ir gatava lobēt, lai ANO uz Sīriju nosūtītu novērotājus, kas pārliecinātos, ka valstī neatsākas bruņots konflikts. Bet, ja miera plāns izgāzīsies, Lielbritānija aicināšot ANO Drošības padomi izstrādāt jaunu rezolūciju, kas paredzētu stingrākas sankcijas pret Damasku, piemēram, ieroču embargo un Sīrijas augstāko amatpersonu izdošanu Starptautiskajai Krimināltiesai.
Tomēr šajā gadījumā galvenā lēmēja būtu Krievija, kas līdz šim ir iestājusies pret visaptverošu sankciju ieviešanu pret B. el Asada režīmu, uzsverot, ka nevēlas, lai Sīrijā atkārtotos Lībijas scenārijs, kad Rietumu militārās invāzijas rezultātā tika gāzts šīs valsts ilggadējais diktators Muammars Kadāfi.
Maskavas plānu nepieļaut ārvalstu iejaukšanos Sīrijas iekšējās lietās varot izjaukt vāji apsargātā Turcijas un Sīrijas robeža, pa kuru jau tagad Sīrijā ieplūst melnajā tirgū iegūti ieroči, kas paredzēti Sīrijas Brīvās armijas vajadzībām, raksta The New York Times.