Par Latvijas trūkumu amerikāņi esot sākuši uzņemt multenes, un mēs tiešām neesam pārmērīgi turīga valsts. Tomēr ar trūkumu arī nevajag pārspīlēt. Vai tiešām mums ir tik nabadzīga valsts, tik nabadzīgas pašvaldības, ka kopā nespēj samest 100 latu, lai pārbaudītu ūdens tīrību nemaz ne tik daudzajās valsts peldvietās? Vismaz lielākajās. Vismaz tajās, kurās peldas ievērojams cilvēku skaits.
100 latu - tik vienā sezonā izmaksā vienas peldvietas ūdens monitorings. Līdz 2009. gadam peldvietu monitorings tika veikts 276 peldvietās, bet kopš 2010. gada naudas trūkuma dēļ ūdeni pārbauda tikai 46 oficiālajās peldvietās. Konsolidācija un kolīts - vārdos ir saklausāmas zināmas atskaņas. Un te tas ir.
Skaļā un jautrā rīdzinieku atrakcija Plunkšķis ir izsludināta - neoficiālā pludmalē. Tā nu sanācis, ka oficiālas peldvietas statusa nav pat Ķīšezera pludmalei, kurā 30. jūnijā notiks Mežaparka peldsezonas diena. Pats par sevi tas ir nonsenss. Bet Rīgas mērs izsaka savu revolucionāro pārliecību, ka ūdens Ķīšezerā ir tīrs. Viņš to zinot. Varbūt Nils Ušakovs - līdzīgi kā biedre Sandra Sondore-Kukule redz auras - spēj noteikt ūdens kvalitāti uz aci. Patiesībā tikai pēc Dienas intereses Rīgas meži, kuru pienākumos ir Ķīšezera pludmales uzturēšana, ir sarosījušies, lai kārtotu oficiālas peldvietas statusu savai pludmalei. Jācer, ka līdz masu pasākuma atklāšanai pludmalē vismaz veiks ūdens analīzes, lai pēc atpūtas Plunkšķī atpūtniekiem nav jāatpūšas citā vietā.