Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Pirmajā vietā infrastruktūra un perspektīva

Zizmu Jelgavas novada domē mums norāda kā vienu no raksturīgākajiem piemēriem, kāda izskatās vieta, kurai atcelts ciema statuss. Jelgavas novadā tādas ir 54, un Zizma meklējama Elejas pagastā.

Atsaucot atmiņā Dienas pagājušās vasaras ekspedīciju pa Latgales izmirušajiem ciemiem, domājam Zizmā ieraudzīt dažas pussagruvušas mājas, zālē ieaugušus, laikazoba saēstus logu slēģus un sarūsējošās eņģēs karājošās durvis. Neatmetam gan cerību satikt arī kādu cilvēku. Taču, kad ierodamies mazajā miestiņā, kas sastāv no savulaik kolhoza fermas strādniekiem celtām četrām vienstāvu barakām un divstāvu daudzdzīvokļu mājas, redzētais pārsteidz.

Jāatzīst, no fermas gan palikušas tikai drupas un arī Zizmu mājas izskatās nožēlojami, taču mums pretī nāk smaidīga sieviete, stumjot bērnu ratiņus, viņai blakus draudzene, mazu ķiparu vedot pie rokas. Blakus mājas dārzā rosās divi padzīvojuši cilvēki, turpat atskan vēl kāda knēveļa balss. Te ir pilns ar cilvēkiem. Kā vēlāk ar vietējo iedzīvotāju Svetlanu saskaitām - 31 pieaugušais un 19 bērnu, pēc mēneša pasaulē nāks divdesmitais!

Ar cilvēkiem ir par maz

Pērn apmeklējot no reģistriem pirmo svītroto ciemu Degļi Daugavpils novada Višķu pagastā, bija skaidrs, kāpēc šīm vietām atcelts ciema statuss. Emigrācijas un negatīvās demogrāfijas dēļ Latgalē skatāma virkne mirušu ciemu, kur vairs nav ne apdzīvojamu māju, ne cilvēku. Tāpēc rodas jautājums, kas ir galvenais iemesls ciema likvidēšanai vietā, kur cilvēki ir un būs.

VZD komunikāciju projektu vadītājs Andris Sproģis atgādina: lai kādai apdzīvotai vietai noteiktu vai saglabātu ciema statusu, saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu tur ne tikai pastāvīgi jādzīvo cilvēkiem, bet jābūt vai jātiek plānotai koncentrētai apbūvei un jābūt izveidotai attiecīgai infrastruktūrai. Arī Jelgavas novada domes Nekustamo īpašumu tiesiskās reģistrācijas speciāliste Daiga Branta norāda uz to, ka vērtēta apdzīvotība, ņemot vērā arī infrastruktūru un šīs vietas nākotnes perspektīvas: «Lemjot šo jautājumu, izvērtējām katras šīs vietas apdzīvotības blīvumu, analizējām, kāda varētu būt tās nākotne, vai šeit varētu nākotnē veidoties kāda infrastruktūra.»

Ja ar infrastruktūru saprotam iedzīvotāju apkalpojošo nozaru kopumu, piemēram, ceļus, satiksmi, enerģētiku, ūdensapgādi un kanalizāciju, tad vienīgā infrastruktūra Zizmā ir ūdens no akas un mazmājiņa kūtsgalā. Labi, ka vēl ir elektrība, bet ugunsdrošības nekādas. Cilvēki nopietni satraukušies. Viņi stāsta, ka nekad nav bijuši vietējās pašvaldības uzmanības lutināti, lai gan visas mājas šajā vietā pieder pašvaldībai. Taču tagad, kad Zizmai noņemts ciema statuss un vēl piedevām nupat saņemts aicinājums pieteikties dzīvokļu izpirkšanai, vietējie baidās, ka pašvaldība par viņiem vispār aizmirsīs. Jau tā vietējā dome gadiem neko nedarot, lai palīdzētu tikt galā ar izpuvušajām grīdām, saplaisājušajām sienām un brūkošajiem griestiem.

Iedzīvotāji neko nezaudē

Daiga Branta atklāj, ka pēc lēmuma pieņemšanas pašvaldības speciālisti sastapušies ar iedzīvotāju negatīvo attieksmi - kāpēc tāds lēmums, un kādas juridiskas problēmas tas viņiem sagādās? Arī Glūdas pagasta pārvaldes vadītāja Silvija Zīberte stāsta, ka pēc ciema statusa atcelšanas zvanījuši iedzīvotāji un satraukti vaicājuši, kā šis lēmums tagad viņus ietekmēs. Vai ceļu vismaz greiderēs un tīrīs? «Protams, ka tīrīs un greiderēs. Ciema statusa atcelšana absolūti nenozīmē, ka šīs vietas iedzīvotājiem tiks liegti kādi pašvaldības pakalpojumi vai atbalsts,» apliecina Zīberte.

Atceļot ciema statusu kādai apdzīvotai vietai, tās iedzīvotājiem ikdienas dzīvē tiešām nekas nemainās. Tikai adrese, kuras pierakstā vairs nav šī ciema nosaukuma. Tomēr, ja cilvēkam pieder zemesgrāmatā ierakstīts nekustamais īpašums, šo adreses ierakstu vajadzētu mainīt, kas maksā 5 latus. Taču Silvija Zīberte piebilst: «Tūlīt skriet uz zemesgrāmatu mainīt adreses ierakstu nav nepieciešams. Tas būtu jādara vien gadījumā, ja tiek plānots kāds darījums ar šo nekustamo īpašumu.»

Jautāta, kādu iemeslu dēļ savulaik šīm vietām ciema statuss piešķirts, Daiga Branta norāda, ka atbildēt grūti, jo tas lielākoties darīts padomju gados vai atjaunotās neatkarīgās Latvijas sākumperiodā. «Piemēram, Mazeleja - tur nav pat kritēriju, pēc kā vērtēt, ka tas vispār ir ciems. Tur ir pāris baraku un viena apdzīvojama māja,» skaidro pašvaldības speciāliste. Silvija Zīberte piebilst, ka līdzīgi ir ar Glūdas pagasta Smiltniekiem, kur ir dažas mājas pārredzamā teritorijā, ne koncentrētas apbūves, ne kādas kopīgas infrastruktūras, taču ciema statuss bija.

Jaunizveidoto novadu pašvaldības šādu saimniecību saņēmušas mantojumā - vecos teritoriju plānojumus un visu pārējo, kas nācis tam līdzi. Piemēram, Kalnciema pilsētas dome 1999. gadā pieņēmusi lēmumu par ciema statusa piešķiršanu vairākām apdzīvotām vietām, taču, izvērtējot šīs vietas ar šodienas mērauklu, tās nav definējamas kā ciemi, un šis statuss atcelts.

Top jauni ciemi

Savukārt tām vietām, kur izveidojusies kompakta apdzīvotība ar apbūvi, veidojas infrastruktūra, vietai ir perspektīva, nolemts saglabāt ciema statusu vai piešķirt no jauna, kā tas ir, piemēram, Glūdas pagastā, kur, apvienojot septiņas dārzkopības kooperatīvu teritorijas, izveidots Viesturciems.

Ciems veidojies, augot vasarnīcu rajonam, un savu dzīvesvietu te deklarējuši vairāk nekā 300 iedzīvotāju, ir koncentrēta apbūve, kas paplašinās, taču vienotas infrastruktūras nav. Ir tikai grants celiņi, iebrauktas takas. Par ūdeni un siltumu katrs gādā, kā prot, tomēr, kā atzīst Silvija Zīberte, iedzīvotāju prasības par infrastruktūru, pieaugot viņu skaitam, aug. Vienīgā vasarnīcu ciema veikaliņa saimniece Gaļina, uzzinot, ka nu Viesturi lepni nes ciema nosaukumu, priecājas. Viņa vietējā laikrakstā izlasījusi, ka nu pašvaldībai pret ciema iedzīvotājiem būšot jāattiecas ar lielāku atbildību, ciemā esot jānodrošina kārtīgs ceļš, apgaismojums, transports. «Lielo ceļu, kas ved cauri visām vasarnīcām, sataisīja, ziemā tīra, mazos pievadceļus tīrām paši. Solīja, ka autobuss no pilsētas tagad arī brauks cauri visam ciemam,» stāsta Gaļina. Savukārt Glūdas pagasta pārvaldes vadītāja apliecina, ka sagatavots galvenā ceļa apgaismes projekts.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Bez nosaukuma

Kopumā 2012. gada aprīlī Valsts adrešu reģistrā bija reģistrēti 7164 ciemi

2011. gadā Latvijā ar pašvaldības lēmumu ciema statuss atcelts 284 apdzīvotām vietām

Reģistrā joprojām pastāv vismaz 355 ciemi, kuriem statuss piešķirts, bet nav reģistrēta neviena adrese
Pagājušajā gadā visvairāk ciemu likvidēja Rugāju novadā - 107. Tam sekoja Jelgavas novads ar 54 ciemiem un Dagdas novads ar 29 likvidētiem ciemiem

2012. gadā izveidoti arī trīs jauni ciemi - Balda Rēzeknes novada Maltā, Everti Lielvārdes novada Lēdmanē un Viesturciems Jelgavas novada Glūdā

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?