Lēmums par prāvu līdzekļu piešķiršanu vairāk nekā 30 gadu karā dzīvojošajai Afganistānai ir pareizs, jo liecina par atbildīgu pozīciju - tas nāks kā papildinājums šajā valstī iztērētajām milzīgajām naudas summām un apliecinās, ka dažādu valstu karavīri (arī Latvijas) tajā nav gājuši bojā nezin kāda iemesla dēļ. Tā ir zīme, ka afgāņi netiks pamesti vēl pietiekami ilgi. Un, lai gan tas ir liels avanss, ar to vien visas problēmas neatrisināt. Viss aizvien vairāk būs atkarīgs no pašiem afgāņiem - ne vien no prezidenta Hamida Karzaja un viņa administrācijas Kabulā, bet arī no miljoniem brīvību cienošo ierindas vēlētāju. No tā, cik nopietnu vietu viņu apziņā ieņems tāds jēdziens kā atbildība par vienotas Afganistānas valsts nākotni. Kā bijis redzams pēdējos 10 gados kopš koalīcijas spēku nosūtīšanas uz šo valsti radikālā islāmistu režīma Taleban uzveikšanai, lokāls separātisms tomēr radījis zināmas problēmas, tiesa tās samazinās. Pozitīvā zīme ir tā, ka etniski motivēts konflikts šķiet maz iespējams, lai gan Afganistāna ir daudznacionāla valsts un tās vēsturē starp dažādām tautām ne vienmēr valdījušas tolerantas attiecības.
Afgāņi māk novērtēt mieru un spēku, tāpēc ir būtiski, lai jau šā gada otrajā pusē - it īpaši 2013. gadā - sevi no labās puses kā kaujas spējīgu veidojumu parādītu vietējie drošības spēki. Viņi paši - jo sevišķi afgāņu armijas virsnieki - ir pārliecināti par savām spējām. Iespējams, tam var ticēt, jo vairāku gadu garumā ar armijas un policijas apmācību nodarbojušies ārzemnieki. Taču pa īstam šīs spējas kļūs redzamas, kad viņi vienatnē bez NATO atbalsta uzturēs kārtību savos atbildības rajonos. Piemēram, no Farjābas provinces, kur atrodas Latvijas armijas vienība, visi koalīcijas spēki tiks izvesti līdz gada beigām, un tad arī varēs spriest, ko spēj paveikt vietējā administrācija ciešā sadarbībā ar pašu drošības spēkiem. Tad vairs nevarēs novelt atbildību par konfliktiem uz ārzemniekiem. Miera uzturēšanā svarīgi būs vienoties ar dažāda mēroga ietekmīgām personām provincē, tādēļ vietējai administrācijai nāksies ķerties pie diplomātijas.
Afganistānas prezidenta administrācijai būtu ieteicams nopietnāk padomāt, kā palielināt iedzīvotāju uzticību. Šobrīd gandrīz vai katrs afgānis pateiks, ka milzīga problēma esot korupcija. Tieši tāpēc viņi neuzticoties valdībai, un tam ir pamats - ne velti starptautiskā finanšu palīdzība arī tiek saistīta ar sekmēm korupcijas apkarošanā. Ja Afganistānā tas izdosies, tas būs liels panākums, kas var ievadīt izšķirošas vēsturiskas pārmaiņas.