Savulaik Ķīnā, lai apkarotu kaitēkļus, nolēma iznīcināt visus zvirbuļus. Neļaut pašvaldību domēs strādāt skolotājam, mediķim - nevienam citam pašvaldības uzņēmuma speciālistam, tādā veidā domājot apkarot korupciju, ir kaut kas līdzīgs.
Vides un reģionālās pašvaldības ministrs nodevis Latvijas Pašvaldību savienībai vairākus likumprojektus, kurus LPS nosūtīja visām pašvaldībām izvērtēšanai. Tie paredz, ka domes priekšsēdētāju varētu atlaist tikai ar 2/3 deputātu balsu, deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās un plašus ierobežojumus savienot deputāta pienākumu pildīšanu ar darbu pašvaldības izpildinstitūcijās un kapitālsabiedrībās.
Pilsētu pašvaldības varētu atbalstīt ministra ideju par deputātu skaita samazināšanu. Atļaušos apgalvot, ka jebkuras vadības netieša vēlēšanās ir iespējami mazāks to cilvēku skaits, kuri uzdod jautājumus vai nepiekrīt tās viedoklim. Arī tas mudina pašvaldību vadītājus piekrist ierosinājumam par deputātu skaita samazināšnu. Izbrīnu rada fakts, ka tas neizsauc diskusijas sabiedrībā par demokrātijas ierobežojumiem, jo šādi grozījumi nepārprotami samazina sabiedrības iespējas ietekmēt procesus pašvaldībā.
Grozījumu projekts likumā Par pašvaldībām paredz, ka «Pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir no 5000 līdz 20 000, domes deputāts nedrīkst būt attiecīgās pašvaldības administrācijas vadītājs vai darbinieks. Pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 20 000, un republikas pilsētas pašvaldībās domes deputāts nedrīkst būt attiecīgās pašvaldības administrācijas vai iestādes vadītājs vai darbinieks vai kapitālsabiedrības darbinieks».
Pašvaldībās dominē viedoklis, ka piedāvātie grozījumi ir absurdi. Praktiski tas nozīmētu, ka no deputātu korpusa - īpaši lielākajās pašvaldībās - tiek izslēgti ne tikai iestāžu vadītāji un skolu direktori, bet visi siltumapgādes, komunālo pakalpojumu, namu apsaimniekotāju un slimnīcu darbinieki. Pašvaldības ir nobažījušās par šādu pārmērīgi plašu amatu savienošanas aizliegumu, kas veido situāciju, kad tiek nopietni ierobežots to cilvēku loks, kuri grib un var veltīt savu ikdienu savas teritorijas attīstībai.
Nevar apšaubīt projektu autoru labo gribu novērst iespējamos interešu konfliktus pašvaldībās. Atsevišķās pašvaldībās patiešām ir konstatēti gadījumi, kad deputāti tiek iekārtoti pašvaldības amatos, lai domes vadībai nodrošinātu deputātu atbalstu. Pret tādiem gadījumiem ir jāvēršas. Tomēr nekad neesam dzirdējuši, ka deputātu tādējādi iekārtotu par māsiņu slimnīcā vai pašvaldības komunālā dienesta speciālistu. Tāpēc absurda ir situācija, ka noteiktie ierobežojumi tiek attiecināti uz visu administrāciju un visiem kapitālsabiedrības darbiniekiem.
Jaunie ierobežojumi, ņemot vērā, ka ierindas deputāta atalgojums ir 60-100 latu mēnesī, no kandidēšanas pašvaldību vēlēšanās atstums ievērojamu skaitu ar pašvaldību saistīto speciālistu, ja neļaus tiem turpināt ierasto speciālista darbu. Arī tos, kuriem nav nekāda sakara ar nonākšanu iespējamā interešu konfliktā. Jau šobrīd pastāvošā likumdošana izslēdz no iespējamās kandidēšanas privāto uzņēmumu vadītājus, jo nosaka, ka, kļūstot par deputātu, šis amats tiek interpretēts par pamatdarbu, kurš savukārt aizliedz vadīt uzņēmumu. Vēl vairāk sašaurinot to cilvēku loku, kuri ar savām zināšanām un pieredzi var dot ieguldījumu pašvaldības attīstībā, varam nonākt līdz robežai, kurā izpildvara sāks manipulēt ar lēmējvaru, jo tās zināšanu līmenis būs profesionāli zems.
Negodprātīgu cilvēku nonākšanu pašvaldību domē pilnībā neizslēgs nekādi likumu grozījumi. Ja korupcija ar jaunajiem likuma grozījumiem tiks apkarota varbūtības līmenī, tad noteikti tiks radīta «negatīvā atlase», kad no darba vēlētās pašvaldību institūcijās tiek izslēgtas veselas amatu kategorijas, kuru zināšanas ir svarīgas profesionālam pašvaldību lēmējinstitūciju darbam.
Savukārt interešu konflikta novēršanai efektīvi būtu noteikt pavisam konkrētu amatu loku pašvaldībā, kuri ir tieši saistīti ar lēmējvaras - izpildvaras attiecībām lēmumu pieņemšanā, to izpildē un kontrolē. Jau pastāvošā likumdošana nosaka ierobežojumus vienlaicīgi būt deputātam un domes izpilddirektoram vai viņa vietniekam. Protams, šis darbinieku loks ir jāpaplašina, lai nerastos situācija, kad izpilddirektoram ir tieši jāvada deputāts - struktūrdaļas vadītājs. Taču ir jābūt saprātīgai pieejai un jāierobežo tikai tādu amatu ieņemšana pašvaldībā, kuri var novest pie interešu konflikta pēc būtības.
Iespējams, šādās diskusijās varētu nonākt līdz definīcijai, kas īsti ir pašvaldības domes administrācija. Līdz šim katrai pašvaldībai pastāv iespēja tās sastāvu, ietilpstošās struktūrvienības un kompetences noteikt pašai.
Tāpēc, iespējams, virziens, kurā jāstrādā, ir tas, kādā šobrīd arī jau strādā Valsts kanceleja, gatavojot Valsts pārvaldes Cilvēkresursu attīstības rīcībpolitikas pamatnostādnes. Ir jānosaka sastāvs gan valsts pārvaldes, gan arī pašvaldību dienestiem, kurš būtu stipri ierobežots - un tie vispirms būtu administrācijas struktūrvienību vadītāji. Šiem amatiem tiktu noteiktas tiesības, prasības un arī pienākumi, un tie automātiski aizliegtu amatu savienošanu ar deputāta statusu. Tad mēs varētu runāt par profesionālu izpildinstitūciju, savukārt pašreiz iecerētie likuma grozījumi nopietni apdraud pašvaldību profesionalitāti.
Ja atzīstam, ka pašvaldību loma ir svarīga un būs svarīga arī nākotnē, tad arī izmaiņām likumdošanā jābūt pārdomātām, samērīgām un ar pozitīvu atdevi sabiedrībai, demokrātiskai valstij un cilvēkam. Savukārt nekādā gadījumā pašvaldības nav ar mieru būt ideoloģizētu ministrijas eksperimentu poligons.
*Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks