Arī zemes īpašniekiem pašreizējā situācija bieži ir strupceļš, jo konkrētai ēkai piesaistīts konkrēts nepieciešamais zemes gabals, bet, ko zemes īpašniekam darīt ar pārējo zemi, nevienam neinteresē. Šis cilvēks jau tāpat ir negatīvais varonis, jo ir zemes īpašnieks, - lai jau tik maksā nekustamā īpašuma nodokli par zemi, kuru saimnieciskām aktivitātēm izmantot nevar, jo tā atrodas vietā, kur to darīt nedrīkst.
Dzīvokļa un zemes īpašnieka attiecībās ir arī kāds starpnieks, kas ne par ko īsti neatbild, bet naudu iekasē. Tas ir Rīgas namu pārvaldnieks (RNP), kas uzņēmies daudzu zemes gabalu apsaimniekošanas funkcijas. Šis starpnieks nekautrējas iekasēt 10% no dzīvokļu īpašnieku maksātās nomas maksas par veiktajiem pakalpojumiem, it kā apsaimniekotāja pamatuzdevums jau nebūtu ar šiem jautājumiem nodarboties. Ja RNP šo starpniecības naudu neprasītu, dzīvokļu īpašnieku maksājums būtu mazāks.
Reāla jautājuma atrisināšana tuvākajā laikā nav prognozējama. Kļūda tika pieļauta XX gadsimta 90. gadu sākumā, atdodot tieši tos zemes gabalus, uz kuriem bija uzceltas ēkas. Jau toreiz varēja piedāvāt tikai zemi citā vietā vai kompensācijas sertifikātus, apbūvētā zemes gabala atdošanu neizskatot.
Šobrīd ar daudzstāvu ēkām apgrūtinātās zemes kadastrālā vērtība bieži ir nesamērīgi augsta - tāda kā zemei, uz kuras notiek ienesīga uzņēmējdarbība vai uzceltas pilis, nevis uzbūvētas citiem īpašniekiem piederošas dzīvokļu mājas. Piemēram, Purvciema ielā atrodas tukšs zemes gabals, kura kadastrālā vērtība ir 26 eiro par m2, bet blakus atrodas apbūvēta zeme ar kadastrālo vērtību 46 eiro par m2. Ir vairākas ēkas, zem kurām ir divu vai vairāk īpašnieku zeme. Tad, lūk, pirmais, vēsturiski īstais, īpašnieks saņem nomas maksu - 3% no kadastrālās vērtības, bet blakus esošais pārpircējs 6%. Nez kāpēc tāda atšķirība?
Uzskatu, ka zemes kadastrālās vērtības samazināšana ir reāls veids, kā sākt problēmas risināšanu. Bet kāpēc manu ierosinājumu līdz šim neatbalsta amatpersonas? Laikam iemesls meklējams vēlmē iekasēt pēc iespējas lielāku nekustamā īpašuma maksu no zemes īpašniekiem, jo to taču rēķina no zemes kadastrālās vērtības.
Vārdos RNP atbalsta dzīvokļu īpašniekus, tomēr darbos neko nedara, jo arī īpašniekiem ir iespējas rosināt Valsts zemes dienestu samazināt pārmērīgās kadastrālās vērtības. Tomēr nomas maksu par zemi maksā dzīvokļa īpašnieki, ne pašvaldība, un, jo tā lielāka, jo lielāki ir 10%, kurus iekasē RNP.
Zemes kadastrālās vērtības samazināšana problēmu neatrisinās, tomēr padarīs mazāk sāpīgu. Pilnīgs risinājums būs, kad dalītais īpašums nonāks viena no īpašniekiem rokās. Tam nepieciešami līdzekļi, kuru iedzīvotājiem nav, tos valsts varētu aizdot ar izdevīgiem nosacījumiem, jo tieši valsts šo putru ievārīja. Tomēr sāksim vismaz ar kadastrālo vērtību samazināšanu.
*Rīgas domes deputāts (Vienotība)