Šogad tas nav pirmais valdības lēmums par papildu līdzekļu piešķiršanu nodokļa parādu segšanai - vasarā kopumā 303,8 tūkstošus latu saņēma Rīgas Krievu un Daugavpils teātri. Pēdējos gados vairākkārt ar papildu naudu glābta arī Nacionālās operas situācija. Katastrofāli zema dotācija 2010. gadā - šis ir budžeta roba iemesls, ko min Dailes teātra direktors Andris Vītols. Pēc viņa teiktā, gan pērn, gan šogad teātra budžets ir sabalansēts, taču vecie parādi vilkušies līdzi. Apzinoties, ka šis ir ārkārtas gadījums un nākamgad Dailes teātra finansēm ministrija sekos līdzi daudz vērīgāk, A. Vītols sola, ka līdzīgas problēmas pēc gada nebūs jārisina. Iekavēti bija nodokļu maksājumi, tajā skaitā bija sociālā nodokļa parāds. Direktors atzīst, ka kopējais finansējums teātriem no valsts budžeta ir katastrofāli zems un skatītāju pirktspēja nepieaug. «Biļešu tirdzniecība ir kritusies. Tikko piedāvā izrādi par zemāku cenu, pārdoto biļešu skaits pieaug,» konstatē A. Vītols. No vienas lielās zāles izrādes ieņēmumi ir aptuveni Ls 7000, un vidējā biļešu cena ir aptuveni 6,9 lati. Vidējā darbinieku alga teātrī esot ap Ls 360-380 uz papīra (aktieriem virs Ls 500), un tas ietekmē darbinieku mainību, īpaši tehniskie darbinieki, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, sāk pamest teātri. «Sākoties krīzei, no privātajām struktūrām mums atnāca atpakaļ darbinieki, jo te vismaz bija stabili garantēts darbs. Situācijai uzlabojoties, īpaši gaismu un skaņu firmas atkal piedāvā darbu. Aktieri vada pasākumus, filmējas seriālos, bet ir cita lieta - slodze ir tik liela, ka sākas psiholoģiskā izdegšana, un cilvēki nespēj izturēt,» atzīst A. Vītols. Sezonā Dailes teātrī ir 18-19 jauniestudējumu trīs zālēs, gadā tiek spēlētas ap 500 izrādēm (pirms trim gadiem spēlēja ap 400). Salīdzinot ar 2008. gadu, finansējums teātrim ir mazāks par 40%.
Valsts dotācija teātriem nākamgad augs gandrīz par 117 tūkstošiem latu, un kopā tā būs 3,8 miljoni latu. «Dailes teātra situāciju mēs analizēsim padziļināti, skatīsimies, vai nav bijušas neizmantotas iespējas,» brīdina Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēteris. Viņš stāsta, ka teātris esot cerējis nosegt parādu no šāgada ieņēmumiem, taču, lai arī sezona esot «pietiekami veiksmīga», finanšu bedri nolīdzināt nav izdevies. Dailes teātris gan saņēmis vēl papildu naudu tehniskās bāzes uzlabošanai - šogad Ls 47 000 radio mikrofonu iegādei, nākamgad Ls 36 000 lielās skatuves gaismas iekārtām, stāsta A. Vītols.
Apgalvot, ka līdzīgā situācijā nekad nenonāks Nacionālais teātris (NT), nevar, norāda tā direktors Ojārs Rubenis. Ja divas izrādes pēc kārtas nebūtu finansiāli veiksmīgas, teātris var nokļūt mīnusos, tāpēc vienmēr jātur rezervē kāds projekts, uz kuru publika noteikti nāks. Arī NT, kurā biļešu vidējā cena ir 6,98 lati, jūtot skatītāju pirktspējas problēmas - ja kādu izrādi reizi mēnesī parāda lētāk, zāle vienmēr ir pilna. Vidējā alga teātrī ir Ls 360 uz papīra. «Mēs spēlējam pie 500 izrādēm gadā, vairāk arī nevaram. Es neesmu no tiem, kas bļauj uz ministriju, drīzāk problēma ir valdībā, jo teātru kopējais budžets ir par mazu, tas ir neapstrīdami. Par elektrību, siltumu, ēkas uzturēšanu ir jāmaksā tik, cik tas maksā, un ekonomēt var tikai uz radošo procesu un cilvēku darbu, kas mākslas iestādē ir amorāli,» situāciju raksturo O. Rubenis. Gan Dailes, gan Nacionālajā teātrī aktieru atalgojumam ir nemainīgā un mainīgā daļa, kas ļauj vairāk saņemt noslogotajiem aktieriem, un sociālo nodokli maksā no abām šīm daļām.