NAP laicīga finišēšana ir vitāli svarīga Eiropas fondu naudas apgūšanai - bez nacionālās stratēģijas Eiropas Komisijai (EK) pamatot vienu vai otru izmaksu pamatotību varētu būt grūtāk. Lai arī NAP tapšanas ritms ir nedaudz lēnāks par iecerēto, pie tā strādājošie joprojām noskaņoti optimistiski - visu uzspēšot laikā.
Pirms NAP 1. redakcijas galīgās versijas izskatīšanas valdībā pie tā strādā ministriju deleģētie pārstāvji, nevalstiskais sektors vairs iesaistīts netiekot. PKC vadītājs Mārtiņš Krieviņš saka, ka vienprātība esot par «lielajām lietām», taču darbs notiek pie nianšu saskaņošanas. Nepieciešams arī vispārīgāku, stratēģiskāku padarīt pašu NAP, kas šobrīd esot pārāk detalizēts, tiekot meklēts «zelta vidusceļš«, kā atzīst M. Krieviņš. Viņš norāda - tiek apspriestas labās un ne tik labās lietas, taču konkrēta neapmierinātība no ministriju puses neesot izskanējusi.
Ministrijas gandrīz vienprātīgi atbalsta NAP vadmotīvu Ekonomiskais izrāviens, taču norāda uz nepilnībām. Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzskata, ka šo «izrāvienu» nepieciešams piepildīt ar saturu, pagaidām NAP izskatoties pēc vēlmju saraksta un tam pietrūkstot stratēģiskā skatījuma, un iekļautas esot galvenokārt jau esošās aktivitātes. Ekonomikas ministrijas (EM) vērtējumā NAP ekonomiskajā izrāvienā ir jākoncentrējas uz aspektiem - kas jāmaina līdzšinējā pieejā, lai šo izrāvienu īstenotu, turklāt jābūt divām prioritātēm - ekonomikai un demogrāfijai -, savukārt reģionālā dimensija un attīstība ir horizontālas un visuresošas. Zemkopības ministrija (ZM) saskata konkrētas pretrunas - vienlaikus ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību palielināšanu tiek norādīts, ka tas nedrīkst pasliktināt vides kvalitāti, kas neesot realitātē iespējams, jo jebkura lauksaimniecība nozīmē iejaukšanos vidē. Veselības ministrija (VM) kopumā ar NAP izstrādi ir apmierināta, taču norāda, ka rīcības virzienā Vesels cilvēks ir jāiekļauj konkrēti uzdevumi veselības veicināšanai. Gan Kultūras ministrija (KM), gan VARAM arī pauž pārmetumus, ka NAP neesot sasaistē ar stratēģiju Latvija 2030, - KM pārmet, ka kultūra nav definēta kā «prioritāte Nr.1.», savukārt VARAM gaida ilgtspējīgu teritoriālo attīstību, apskatot to ne tikai no dabas kapitāla puses, bet kā kopējo virzienu tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai.
Neskaitot ministriju paustās idejas, neapmierinātību ar NAP iezīmētajiem plāniem izteikušas vairākas nevalstiskās organizācijas. Viena no tām ir Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kura sašutusi par ideju finansējumu sadalīt nevis visiem pagastiem, bet novirzīt uz reģionālajiem centriem un lielajām pilsētām jeb 9+21, tiesa, šo plānojumu NAP «aizņēmušies» no stratēģijas Latvija 2030. LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis norāda, ka NAP nepieciešams pārredzēt visu valsti kopumā, visas 119 pašvaldības. «Ja izvēlamies finansēt tikai centrus, ir jāpasaka, kas notiks ar pārējo teritoriju, jo NAP nevar attiekties tikai uz trešdaļu no valsts,» norāda A. Jaunsleinis. LPS šo jautājumu pagaidām apspriež ar partneriem, to skaitā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru; divu nedēļu laikā, ja tiks panākta vienošanās, kopīgais redzējums tiks iesniegts PKC.
NAP jāiet ciešā sasaistē ar ES fondu nākamajam finanšu periodam apguves plānošanu, tika nolemts, jau uzsākot darbu pie tā. Ministru prezidenta biroja pārstāvis Ints Dālderis Dienai apgalvo - nav pamata bažām, ka tas varētu aizkavēties. NAP veidotāji strādājot ciešā sasaistē ar Finanšu ministrijas (FM) struktūrfondu plānotājiem, viss tiek koordinēts un saskaņots. Viņš arī piebilst: varbūt termiņi sākotnēji tika nosprausti pārāk stingri un optimistiski, tomēr viss virzās pēc plāna. NAP tiekot noslīpēts, taču 1. redakcija esot praktiski jau gatava un tuvākajā laikā tiks iesniegta valdības apspriešanai. Arī FM pārstāvis Aleksis Jarockis norāda, ka NAP ir stratēģiski noteicošais dokuments, saskaņā ar kuru tiek plānota fondu naudas sadale. NAP gatavo versiju līdz šā gada beigām ir jāapstiprina Saeimai, pirms tam paredzēta arī sabiedriskā apspriešana.