Tomēr pētījumā atzīts, ka pēc 2009. gada globālās finanšu krīzes vērojamas atšķirīgas sekmes cīņā ar ēnu ekonomiku dažādos Eiropas reģionos. Krīzes daudz vairāk skartajā Dienvideiropā un Austrumeiropā sekmes attiecīgi ir mazākas nekā pagaidām salīdzinoši veiksmīgi krīzi pārvarošajā Rietumeiropā.
Pētījums arī uzrāda problemātiskās tautsaimniecības nozares. Tā būvniecībā ēnu ekonomikas apjoms vidēji Eiropā sasniedz 115 miljardus eiro (80,5 miljardi latu), mazumtirdzniecībā - 134 miljardus eiro (93,8 miljardi latu), bet viesnīcu un restorānu biznesā - 34 miljardus eiro (23,8 miljardi latu). Abās pēdējās jomās īpaši grēko Dienvideiropas valstis.
Neatkarīgie eksperti tikmēr uzskata, ka ēnu ekonomikas apkarošana, lai arī tā ir daudzu Eiropas valdību prioritāte, atkarīga no sabiedrības mentalitātes un tajā valdošajām tradīcijām, kamdēļ ātri panākumi šajā cīņā nav gaidāmi.
Kā iespējamais risinājums tiek minēta varas iestāžu koncentrēšanās uz ēnu ekonomikas apkarošanu secīgi atsevišķos ekonomikas segmentos, jo valdībām vienkārši nepietiek resursu, lai sāktu plašu uzbrukumu visās frontēs.
Otrs ticamākais variants - nodokļu samazināšana un biznesa vides uzlabošana ar likumdošanas palīdzību, taču šāda soļa speršanai vispirms jāpārvar krīze, kuras beigas Eiropā pagaidām nav īsti saskatāmas.