Viņa piebilst, lai arī Latvijā daļa no zīmoliem izmanto sociālos tīklus un veiksmīgi apguvusi klientu problēmu risināšanu tiešsaistē, vēl tāls ceļš ejams, lai apgūtu personīgas un uzrunājošas attieksmes veidošanu tīmeklī.
Paši uzņēmumi atklāj, ka šis ir viens no efektīvākajiem komunikācijas līdzekļiem, kas ļauj ne tikai reklamēt savu preci (lai gan ne vienmēr veicina pārdošanas apjomu), bet veidot uzņēmuma reputāciju, palīdzēt klientiem risināt viņu problēmas un sakārtot daudzas lietas uzņēmuma iekšienē. Pat radīt jaunus produktus, kā, piemēram, Selgas cepumus ar banānu garšu.
Prasa sakārtot uzņēmumu
Populārākie sociālie tīkli, kurus Latvijas uzņēmumi izvēlējušies, ir jau ierastais standarts - Twitter, Facebook un Draugiem.lv. Taču par to, kādā secībā kārtojas šis pirmais trijnieks popularitātes, izveidoto profilu vai sekotāju skaita ziņā, statistikas nav.
Zīmolvede I. Apse-Apsīte stāsta, ka sociālie tīkli prasa visu to, ko mūsu uzņēmējiem apgūt nav viegli, - pievienoto vērtību, apmaiņu, pienesumu sabiedrībai, labu reputāciju, spēju būt caurskatāmiem, atklātiem. I. Apse-Apsīte norāda, ka komunikācija sociālajos tīklos prasa lielus priekšdarbus, sakārtojot sfēras, kas «lielākoties mūsu uzņēmumiem nav kārtībā». Tās esot emocionālā pievienotā vērtība, reputācija, sociālā atbildība, interese par to, kas notiek pašu mājās un pasaulē, kā arī tādas grūti tveramas lietas kā humors, empātija, asprātība un spēja just tendences.
«Sociālie tīkli ir mūsdienu sabiedrības spogulis,» līdzīgās domās ir reklāmas un komunikācijas aģentūras Airport radošais direktors Elviss Zants. Viņš norāda, ka patlaban iestājusies «mulsuma situācija» - laiks starp iepriekšējās reklāmas industrijas gatavajiem risinājumiem un to, kas mūs sagaida nākotnē. «Mulsums ir laba situācija, kurā atklājas īstākas vērtības, tiešāka saite starp mani un produktu, starp mani un cilvēku, kas produktu ražo.»
Svarīgi formulēt būtību
Ja uzņēmums lēmis par labu sociālajiem tīkliem, svarīgi esot sākt ar formulējumu: «kas es esmu, kas man vispār ir sakāms, kāpēc es kādam varētu būt interesants», norāda I. Apse-Apsīte. Viņa uzsver, ka ļoti bieži tas nozīmē uzņēmumam veikt arī izlaisto zīmolvedības procesu, kad uzņēmums formulē savu būtību. «Bez tā būs grūti veidot mērķtiecīgu saturu, sanāks vien atlaižu bārstīšana,» un reizē viņa norāda, ka pēdējie ir tikai īstermiņa risinājumi, kas nedrīkst aizstāt reālo saturu. Sociālie tīkli esot stāsts par aktīvu komunikāciju, reāliem notikumiem un cilvēkiem. Viņa skaidro, ka tas nozīmē uzņēmumiem atkal mācīties sarunāšanos un būšanu cilvēcīgiem. Tas prasot divtik lielu darbu no lielajiem uzņēmumiem, jo laika gaitā tie no saviem klientiem ir attālinājušies daudz vairāk, savukārt saziņā lietojot korporatīvus lozungus un daudzus starpniekus.
Zīmolvede uzsver, ka ir normāli internetā piedāvāt savu preci, atlaidi vai akciju, taču sociālajos medijos ļoti svarīgs esot līdzsvars. «Pirmkārt, vajag atmest ideju, ka vari uzrunāt pilnīgi visus,» galveno Latvijas uzņēmēju problēmu iezīmē Inese. Tikai 20% no visiem uzrunātajiem ir uzņēmēja patiesā auditorija, lojālie klienti.
E. Zants norāda, ka Latvijā veiksmīgi pārdot sociālo mediju vidē pagaidām uzņēmumi vēl neprot. Taču ievērojami labāku rezultātu neesot arī ārpus Latvijas. «Varbūt tieši tāpēc mums ir veiksmes stāsti, kas sakņojas ne tik daudz zināšanās vai aprēķinā, bet gan veiksmē, labā reakcijā,» saka E. Zants. Kā veiksmes piemēru var minēt kompāniju Madara Cosmetic, kurai ir 5000 twitter sekotāju. Labs veiksmes stāsts ir arī kompānijai Stenders.
Vārdu atstāj novārtā
Portāla draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks stāsta, ka portālā izveidots vairāk nekā 16 000 mājaslapu. Tās izveidojuši gan pavisam nelieli, gan valsts lielākie uzņēmumi, piemēram, telekomunikāciju uzņēmums Tele 2. Statistika par populārākajām lapām rāda, ka 2011. gadā vispopulārākās bijušas Zelta zivtiņas, SEB Studenta bankas un Narvesen lapas. J. Palkavnieks uzsver, ka populārākās lapas centušās piesaistīt interesentus ar interaktīvām spēlēm, izklaidējošiem uzdevumiem. Savukārt, aicināts izcelt kādu konkrētu piemēru, viņš izvēlas Swedbank lapu ar nepilniem 160 000 sekotāju. «Tā ir pirmā banka Eiropā, kas atvērusi filiāli sociālajos medijos,» viņš skaidro. «Apsveicami, ka daudzi uzņēmumi sapratuši sociālo tīklu nozīmi un komunicē tā, kā cilvēkiem patīk,» viņš secina.
Sociālo tīklu izmantošana biznesā nes vairākus labumus - iespēju dzirdēt savus klientus, pievērst uzmanību katram atsevišķi, sludināt savu viedokli vai reklamēt produktus, kā arī risināt klientu problēmas. «Zīmolam jārunā aizraujoši, atbilstoši sevis sludinātajām vērtībām,» pārliecināta ir I. Apse-Apsīte. Citādi uzreiz esot jūtama viltus garša. Lielākais grēks Latvijas uzņēmēju vidū esot tas, ka, pat ja uzņēmējs ir gatavs komunicēt sociālajos tīklos, pārāk liela uzmanība tiekot pievērsta bildēm, idejām, bet vārds kā dimensija tiekot atstāts novārtā.
Savukārt E. Zants piebilst: «Vēl gan nav pienācis laiks, kad nopirkt 50 māju sienas Rīgas centrā kļūst neefektīvi. Taču īpaši tiem, kas gluži vienkārši nevar atļauties radio reklāmu ārpus Brīvības ielas, tieša, nepastarpināta, grūta, cilvēciskām attiecībām un kaislībām piesātināta komunikācija sociālajos medijos ir patiesi skaista iespēja.»