Vairums nometnes dalībnieku brīvprātīgi novāca savas teltis, savāca personiskās lietas un atstāja Svētā Pāvila katedrāles laukumu. Tomēr vairāki desmiti kaujinieciskāk noskaņotu aktīvistu sāka celt barikādes no koka paletēm un citiem priekšmetiem. Pēc neilga laika policisti barikādes nojauca un arestēja 20 karstgalvjus, kuri nevēlējās pakļauties likumsargiem.
Tiesa lika aizvākties
Iespaidojušies no ASV kustības Okupēt Volstrītu, kas pērn septembrī vārda tiešā nozīmē ieņēma Cukoti parku Ņujorkas finanšu sirdī Volstrītā, desmitiem cilvēku 15. oktobrī izveidoja līdzīgu nometni pie vienas no ievērojamākajām celtnēm Londonā.
Kustība Okupēt Londonu protestēja pret to, ka laikā, kad valsts ekonomikas izaugsme ir gausa un taupības dēļ ir samazinātas sociālās garantijas, britu investīciju baņķieri bez sirdsapziņas pārmetumiem pieņem viņiem garantētos treknos bonusus. Protestētāji jo īpaši uzsvēra faktu, ka vairākas lielās britu bankas pēc globālās finanšu krīzes sākuma no bankrota izglāba Lielbritānijas valdība.
Daži baņķieri gan padevās protestētāju spiedienam, jo, piemēram, banku Royal Bank of Scotland un Lloyds vadītāji atteicās no peļņas bonusiem par 2011. gadu.
Pagājušajā nedēļā apelācijas tiesa nepieņēma kustības sūdzību par Augstākās tiesas lēmumu apmierināt Londonas pašvaldības prasību aizvākt Okupēt Londonu nometni no katedrāles durvju priekšas.
Pašvaldība apgalvoja, ka protestētāju klātbūtne traucē garāmgājējiem un ticīgajiem. Arī katedrāles vadība deva atļauju pašvaldībai aizvākt nometni.
Pēc notikušā viens no protestētāju līderiem Džordžs Barda britu raidorganizācijai BBC sacīja, ka sajūtas ir divējādas, bet piebilda, ka «tas nav beigu sākums, tās ir sākuma beigas». Vēlāk Okupēt Londonu izsūtīja paziņojumu, kurā pauda apņēmību pēc nelielas «atpūtas pauzes» atkal rīkoties, tomēr sīkākus paskaidrojumus nesniedza.
Plāno ģenerālstreiku
Nu jau par globālu kļuvušās kustības Okupēt Volstrītu, kas iestājas pret korporatīvo alkatību un pieaugošo sociālo nevienlīdzību, dzimtenē ASV pēdējos mēnešos vairākās pilsētās policija ar spēku aizvākusi protestētāju nometnes, tādēļ ir mazinājusies mediju sākotnējā uzmanība un radies iespaids par kustības norietu.
Tomēr trešdien 34 Amerikas pilsētās kustības sekotāji izies ielās, lai protestētu «pret biznesa ietekmi politikā», vēsta izdevums The Week. Savukārt 1. maijā paredzēts organizēt ģenerālstreiku, lai vienam procentam bagātāko un ietekmīgāko amerikāņu parādītu, «kāda ir diena bez pārējiem 99%».
Savukārt kāda Okupēt Volstrītu iedvesmota kustība paziņojusi, ka ASV Neatkarības dienā 4. jūlijā Filadelfijā rīkos «nacionālo asambleju», kurā piedalīsies iepriekš interneta balsošanā ievēlēti «delegāti». Viņi parakstīs petīciju «par aizvainojuma atlīdzināšanu», kas tikšot nodota valsts augstākajai varai. Okupēt Volstrītu gan ir paziņojusi, ka tai ar šo ieceri nav nekāda sakara.