1905 - muzeju atklāj septembrī, pamatā to veido Rietumeiropas mākslinieku darbi, kas saņemti kā dāvinājums, piemēram, lieltirgotāja F. V. Brederlo mantinieki deponē muzejam 201 gleznu
1919 - par muzeja direktoru kļūst prof. Vilhelms Purvītis, sākas latviešu mākslas kolekcijas veidošana
1940 - muzejs pāriet valsts īpašumā, reorganizācijas procesu pārtrauc Otrais pasaules karš
1941-1944 - vācu okupācijas laikā tiek realizēta ideja par Vācu zemes muzeju
1944-1962 - padomju režīma apstākļos muzejs mērķtiecīgi pārtop par latviešu, krievu un citu PSRS tautu mākslas muzeju
1962-1987 - tiek izveidota vienota Latvijas PSR Mākslas muzeju un izstāžu apvienotā direkcija (vēlāk Latvijas Mākslas muzeju apvienība), būtiski papildināta mākslas kolekcija, apmeklētāju skaits sasniedz maksimumu - ap 180 tūkstošiem cilvēku gadā
1988-2000 - muzejs iegūst ēku Torņa ielā 1 (tagad izstāžu zāle Arsenāls), kas sākotnēji tiek izmantota kā glabātava. Lietišķās mākslas kolekciju koncentrē jaunizveidotajā Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā (tagad Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs)
2000 - tiek likvidēta Latvijas Mākslas muzeju apvienība un reorganizēta tajā ietilpstošo muzeju struktūra. Arsenālu apvieno ar Valsts mākslas muzeju
2005 - Valsts mākslas muzeja galvenā ēka svin simtgadi, muzejs iegūst nosaukumu Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
2008 - tiek izveidots un atklāts R. Sutas un A. Beļcovas muzejs, kas iekārtots kādreizējā mākslinieku dzīvoklī
2010 - ar MK rīkojumu notiek vērienīga mākslas muzeju struktūras reorganizācija, LNMM pievieno Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju un Ārzemju mākslas muzeju (tagad mākslas muzejs Rīgas birža)
2010 - Rīgas dome izsludina starptautisku skiču konkursu par LNMM galvenās ēkas rekonstrukciju, restaurāciju un jaunbūvi. Uzvar Lietuvas arhitektu birojs ProcessOffice
2011 - tiek izstrādāts LNMM rekonstrukcijas tehniskais projekts
1903 - sākas Rīgas pilsētas mākslas muzeja būve (tagad LNMM galvenā ēka)
1905 - muzeju atklāj septembrī, pamatā to veido Rietumeiropas mākslinieku darbi, kas saņemti kā dāvinājums, piemēram, lieltirgotāja F. V. Brederlo mantinieki deponē muzejam 201 gleznu
1919 - par muzeja direktoru kļūst prof. Vilhelms Purvītis, sākas latviešu mākslas kolekcijas veidošana
1940 - muzejs pāriet valsts īpašumā, reorganizācijas procesu pārtrauc Otrais pasaules karš
1941-1944 - vācu okupācijas laikā tiek realizēta ideja par Vācu zemes muzeju
1944-1962 - padomju režīma apstākļos muzejs mērķtiecīgi pārtop par latviešu, krievu un citu PSRS tautu mākslas muzeju
1962-1987 - tiek izveidota vienota Latvijas PSR Mākslas muzeju un izstāžu apvienotā direkcija (vēlāk Latvijas Mākslas muzeju apvienība), būtiski papildināta mākslas kolekcija, apmeklētāju skaits sasniedz maksimumu - ap 180 tūkstošiem cilvēku gadā
1988-2000 - muzejs iegūst ēku Torņa ielā 1 (tagad izstāžu zāle Arsenāls), kas sākotnēji tiek izmantota kā glabātava. Lietišķās mākslas kolekciju koncentrē jaunizveidotajā Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā (tagad Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs)
2000 - tiek likvidēta Latvijas Mākslas muzeju apvienība un reorganizēta tajā ietilpstošo muzeju struktūra. Arsenālu apvieno ar Valsts mākslas muzeju
2005 - Valsts mākslas muzeja galvenā ēka svin simtgadi, muzejs iegūst nosaukumu Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
2008 - tiek izveidots un atklāts R. Sutas un A. Beļcovas muzejs, kas iekārtots kādreizējā mākslinieku dzīvoklī
2010 - ar MK rīkojumu notiek vērienīga mākslas muzeju struktūras reorganizācija, LNMM pievieno Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju un Ārzemju mākslas muzeju (tagad mākslas muzejs Rīgas birža)
2010 - Rīgas dome izsludina starptautisku skiču konkursu par LNMM galvenās ēkas rekonstrukciju, restaurāciju un jaunbūvi. Uzvar Lietuvas arhitektu birojs ProcessOffice
2011 - tiek izstrādāts LNMM rekonstrukcijas tehniskais projekts