Pēc VZD datiem, visaugstākās cenas zemei 2011. gada trešajā ceturksnī bijušas Zemgales reģionā - Jaunpils, Jelgavas, Rundāles, Tērvetes, Dobeles, Tukuma, Bauskas, Kandavas un Lielvārdes novadā. Tur vidējā cena par vienu hektāru ir robežās no 800 līdz 1900 latiem, bet augstākais cenu līmenis sasniedz pat 2700 latu par hektāru.
Taču arī Vidzemē - Jaunpiebalgas, Pārgaujas, Limbažu, Gulbenes un Madonas novadā - vērojamas līdzvērtīgas cenas atsevišķos pagastos, pārsniedzot 1000 latu par hektāru robežu. Savukārt viszemākās cenas vērojamas Balvu, Ciblas, Ilūkstes un Krāslavas novadā, kur vidējais cenu līmenis svārstās no 140 līdz 400 latiem par hektāru.
«Kopumā Zemgalē vidējā cena ir no 1800 līdz 2500 latiem par hektāru, bet Latgalē un Austrumvidzemē - no 500 līdz 700 latiem par hektāru. Cenu atšķirības atkarīgas no subsīdijām. Zemgalē un Kurzemē ir labākās zemes pēc to auglības, bet Vidzemē zemes vairāk piemērotas piena lopkopībai. Cenas atkarīgas no tā, ko no šīs konkrētās zemes var «dabūt laukā»,» norādīja SIA Latio vērtētāji & konsultanti Vidzemē Valmieras biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Biernis.
Kā liecina Valsts zemes dienesta (VZD) apkopotā informācija, pērnā gada trešajā ceturksnī lielākais lauksaimniecības zemju darījumu skaits vērojams Daugavpils, Jelgavas, Madonas un Rēzeknes novadā. Tendenci apstiprināja arī SIA Arco Real Estate valdes loceklis un Vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs. «Interese ir par zemes gabaliem Latvijas auglīgākajā daļā Zemgalē, kur, pēc mākleru informācijas, pat esot izveidojusies rinda. Taču pagājušā gada raksturīgākās tendences rāda, ka pieprasījums un darījumu skaits pieaug Latgalē un Austrumvidzemē. Patlaban tirgus tendence ir virzīties uz Latvijas austrumu pusi. Pieļauju, ka tas ir tāpēc, ka Zemgalē šīs zemes vairs nav pieejamas,» sacīja M. Laukalējs.
Savukārt J. Biernis norādīja, ka patlaban notiek lauksaimniecībā izmantojamo zemju konsolidācija. «Vājāko uzpērk bagātākais. Tur, kur kāds ir cietis vairāk, kur finansiālās iespējas rādās bēdīgākas, to «uzsūc» spēcīgākais. Reģionos izteiktāk pieejami mazāki zemes gabali, un darījumi saistīti ar mērķi šos zemes gabalus apvienot lielākos. Tirgū vērojama interese par zemes gabaliem, kas pārsniedz vismaz 20 hektāru robežu. Turklāt, ja kāds ir gatavs pārdot zemi lielākā paketē, cena noteikti iet uz augšu,» sacīja M. Laukalējs.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2010. gadā 83 400 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību apsaimniekoja 2,879 miljonus hektāru zemes un 1,796 miljonus hektāru izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes.