Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Latvijas miljards Lietuvas ekonomikā

Juris Savickis, ITERA Latvija prezidents

Noklausoties Visaginas AES projekta stratēģiskā investora Hitachi-GE Nuclear Energy Ltd. pārstāvju prezentāciju, kas kopā ar lielāko atomelektrostaciju operatoru ASV Exelon Nuclear Partners būvēs atomelektrostaciju Lietuvā, man kļuva pilnīgi skaidrs arī mans viedoklis Visaginas jautājumā.

Es atbalstu Visaginas AES būvi. Varu lietuviešus apsveikt jau tagad. Visaginas AES ir kolosāls projekts, kas izvilks visu Lietuvas tautsaimniecību. Un man ir žēl, ka tāda projekta nav Latvijā. Redzot, kā lietuvieši aizstāv savu valsti un savas intereses, jāsaka - es šodien gribētu būt lietuvietis.

Visaginas AES nav tikai elektrostacija. Tas ir motors, kas vilks uz priekšu Lietuvas ekonomiku. Lai realizētu šādu grandiozu projektu, lai pievestu materiālus, kas domāti tādai lielai, smagai un sarežģītai celtnei, kāda būs Visaginas AES, ir jāpārbūvē liels daudzums ceļu, tiltu, jāizbūvē ostu piestātnes un cita infrastruktūra.

Turklāt Visaginas projekts izvelk visu Lietuvas inženiertehnisko zinātni un augstskolu apmācību, nerunājot nemaz par studentiem, kas būs nākamie atomenerģētiķi.

Zinot kaimiņus, man nav ne mazāko šaubu, ka lielākā daļa pasūtījumu AES vajadzībām tiks veikti galvenokārt Lietuvā, ka tieši lietuvieši uzvarēs tenderos. Visu, ko AES vajadzībām varēs saražot Lietuvā, ražos Lietuvā. Protams, turbīnu nebūvēs Lietuvā, bet urānu piegādās amerikāņi, ar kuriem kopā darbojas Hitachi.

Varbūt tāpēc arī Latvijā jautājums par Visaginu politiskā līmenī pacelts neapspriežama jautājuma statusā. Un, iespējams, tāpēc daudzi sagaida, ka mans kā gāzes sektora pārstāvja viedoklis Visaginas jautājumā būs negatīvs.

Tomēr tas ir izteikti pozitīvs. Ja vēl viena elektroenerģijas bāzes jauda tiek radīta Baltijas reģionā, tas visiem nāk par labu. Bāzes jauda tāpēc ir bāzes jauda, ka nav atkarīga ne no kādiem apstākļiem - ne no ūdens daudzuma upēs, ne saules, ne vēja. Urāns ir ļoti pastāvīga degviela un nav no visdārgākajiem materiāliem enerģijas ražošanai, ko pierāda visdažādākie pētījumi. Esmu arī par to, lai Baltkrievija būvē savu atomelektrostaciju un lai krievi uzbūvē savu AES Kaļiņingradā. Ja apkārt Latvijai rodas papildu elektrības bāzes jaudas, tās vienmēr noderēs, ja mēs attīstīsimies.

Latvijai noteikti ir jāatbalsta Visaginas AES projekts un jāpiedalās visos tenderos, kuri tiks izsludināti projekta gaitā. Ja kādas kravas ir iespējams piegādāt caur mūsu ostām, noteikti ir jāmēģina tās piesaistīt.

Tomēr pēdējā muļķība no Latvijas puses būtu piedalīties Visaginas AES projektā ar naudu. Šajā projektā kontrole neizbēgami nonāks Lietuvas un Hitachi konsorcija rokās. Protams, lietuvieši mēģinās panākt, lai Latvija projektā finansiāli piedalās, jo tas ir miljards eiro no Latvijas puses, kas tiks ieguldīts Lietuvas ekonomikā, bet tāda mēroga projektā miljards var viegli pārvērsties divos vai trijos. Polijai arī tika piedāvāts iesaistīties šajā projektā, taču poļi korekti atteicās no projekta, kurā viņiem būtu jāinvestē, jāuztur tas mūža garumā, bet slēdzis atrodas citā valstī.

Ņemsim vērā, ka, neatkarīgi no tā, vai Latvija ar savu naudu piedalīsies šajā projektā vai ne, lietuvieši uzbūvēs Visaginas AES, bet mēs jebkurā gadījumā pirksim elektrību par tirgus cenu. Valdībai un prezidentam ieteiktu rūpīgāk iedziļināties finanšu jautājumos Visaginas AES biznesa projektā, lai saprastu, ka mums tajā nav finansiāli jāpiedalās. Tas, ka būs Visagina, ir lieliski, jo reģionā radīsies elektroenerģijas pārpalikums, tāpēc ka arī Baltkrievijā un Kaļiņingradas apgabalā būs atomelektrostacijas. Tad Visaginas projekts būs Latvijai izdevīgs, ja lietuvieši to uzbūvēs, bet mēs lēti pirksim elektrību.

Citādi šis projekts ir Latvijai finansiāli izcili neizdevīgs - vai nav labāk Latvijas miljardu ieguldīt Latvijā? Tieši par tādu naudu, ko ieguldīsim Visaginā, varam attīstīt Dobeles gāzes krātuvi. Izbūvējot tur tādu pašu krātuvi kā Inčukalnā, mēs pārvērstos par nopietnu gāzes lauku Eiropai. Mēs varam par tādu naudu uzbūvēt arī sašķidrinātās gāzes termināli, kas būtu dārgs instruments, toties mūsu. Gāze nepatīk? Labi, ieguldām to miljardu alternatīvajos energoresursos. Turklāt arī bez enerģētikas ir daudz jomu, kur Latvijas ekonomikā noderētu miljards.

Varbūt iespējams, ka Latvijas uzņēmumi saņems 25% Visaginas būves pasūtījumu, ja Latvija piedalās projektā ar 25%? Nē, skan atbilde, tā Eiropā nav pieņemts.

Bet Latvijai trūkst augstākais 300-400 MW jaudas, mums nav elektrības deficīta. Mēs varam uzbūvēt paši savu AES pie Liepājas ar 1200 MW jaudu, šādā gadījumā nebūtu vajadzīgs arī gāzes terminālis. No drošības viedokļa nav nekādas atšķirības, vai atomelektrostacija ir pie Liepājas, vai astoņus kilometrus no Latvijas robežas Visaginā.

Būtībā lietuvieši šodien jau ir sadrupinājuši reģionālā sašķidrinātās gāzes termināļa projektu. Tiklīdz viņi juta, ka Lietuvai nav izredžu saņemt ES naudu sašķidrinātās gāzes terminālim Lietuvā, viņi sāka būvēt paši savu. Eiropas Komisija, kurai būs rudenī jāpieņem lēmums par reģionālo termināli, tagad ir grūtā situācijā. Ja labākajā gadījumā ES izšķiras par gāzes termināļa būvi, Lietuvas šajā projektā vairs nav. Tad kāpēc mums ir jāpiedalās Visaginas projektā? Politiskā uzstādījuma dēļ - to sadzirdēju Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta runā - reģionālās solidaritātes vārdā. Mūsu solidaritāte tiks apmaksāta ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu. Kur reģionālā solidaritāte no Lietuvas puses mūsu projektos? Ievērojiet, ka tieši tad, kad lietuvieši sajuta, ka reģionālais terminālis varētu būt Rīgā, viņi pateica, ka būvē savu termināli. Tāpēc Latvijai šodien nav finansiāli jāatbalsta Lietuvas ekonomika. Neredzu tam nekādu jēgu - ne ekonomisku, ne vēl jo mazāk - morālu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?