Zaļkalns. Kad pagājuši gadi, izvērtēta citu cilvēku pieredze, ir atrasti jaukie un labie piemēri. Tie noder ne tāpēc, lai kādu kopētu, bet lai attīstītos visās jomās. Lai attīstos arī priekšstati par sevi.
«Katrai tie ir atšķirīgi gadi, kuros sieviete atrod savu tēlu, veidolu, kurā pati sev saka: šāda es sev patīku. Un, ja tā var apgalvot, tad nav mazāko šaubu, ka arī apkārtējiem, mīļajiem, vīrietim viņas dzīvē, šī sieviete patiks.»
Runājot par sievietes skaistumu solīdā vecumā, profesors min nianses, no kurām nevajag baidīties: «Man prātā kāda ārzemju filma, kurā atainots senioru pāris tuvu astoņdesmit gadiem. Vasaras nogalē ezera krastā viņi atpūšas saulrietā, vīrietis raugās savā sievietē un saka: «Cik tu esi skaista! Tava seja ierakstījusi visu to, kas bijis mūsu garajā, bagātajā mūžā.» Lūk, tā ir attieksme! Seja ir ļoti skaists cilvēka dzīves notikumu atspulgs, jo mūsu mīmika, grimases, sejas muskuļi un nervi reaģē. Un rieviņas acu kaktiņos parādās ne tikai no bēdām vai skumjām. Es pat teiktu - vairāk no prieka. Katrs kungs seniora gados var paskatīties uz sevi, savu kundzi un novērtēt skaisto mūža rakstu savā un sievietes sejā.»
J. Zaļkalns uzskata - gudra ir tā sieviete, kas saprot, ka skaista var būt jebkurā vecumā. «Un neba grumbu esamība vai neesamība to nosaka. Bet dvēseles starojums.»