Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Kritēriji ir skaidri un visiem vienādi

Latvijā daži politiķi apgalvo, ka, ņemot pašreizējo šaubīgo stāvokli eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) principā nav laimīga par jebkuru eirozonas paplašināšanu un var meklēt formālus ieganstus, lai atturētu arī Latvijas iestāšanos. Kā jūs kā ECB valdes loceklis to komentētu?

Neesmu dzirdējis šādas baumas, laikam tāpēc, ka neprotu latviešu valodu, un tā varētu būt problēma. Bet, ja arī šādas runas pastāv, tās noteikti nav pareizas. Eirozona nav slēgta. Ir eksistējošās prasības konverģences kritērijiem uz ilgtspējības bāzes. Jūs zināt tos visus. Un valstis, kas atbilst šiem kritērijiem, tiek vairāk nekā sveiktas pievienoties klubam.

Vai situācijā, kad eirozonā ir krīze, šie kritēriji vai to piemērošana būs šobrīd stingrāki Latvijai, nekā tas savulaik bija Igaunijai vai, piemēram, Slovākijai?

Konverģences kritēriji, uz noteikumiem balstītā sistēma, nav mainījušies pēdējo gadu laikā, un šie noteikumi tiek piemēroti līdzīgā saturīgā veidā, ekonomiski izdevīgi visiem, kas piesakās eirozonā.

Arī Māstrihtas kritēriji? Mūsu premjers ir izteicis bažas, ka varētu būt zināmas manipulācijas ar tiem, piemērojot tos konkrēti Latvijai.

Nezinu, ko jūsu premjers ar to precīzi ir domājis, viņš man neko tādu nav teicis. Atkārtošu vēlreiz - kritēriji ir tādi, kādi tie ir, un tā kā ECB ir pilnīgi neatkarīga institūcija, mēs tos lietojam vienādi visiem. Mēs tikko publicējām pēdējo konverģences ziņojumu, kurā redzams, ka Latvijai vēl zināms ceļš ejams.

Starp citu, runājot tieši par šo pēdējo konverģences ziņojumu. Tajā ir parādījies punkts, ka kaut kas nav kārtībā ar mūsu Latvijas Centrālās bankas neatkarības juridisko nodrošinājumu. Par ko ir runa?

Ir zināmi traucējoši apstākļi jūsu Centrālas bankas neatkarībai un monetārajai politikai. Bet mums gadiem ir labs kontakts ar jūsu centrālo banku un arī valdību, nesen vēl pie manis viesojās jūsu bankas delegācija, un es domāju pēc šīs tikšanās, ka šāda veida problēmas varam atrisināt.

Mums jāmaina likumdošana šajā jautājumā?

Es domāju, jāmaina daži likumiskie ietvari, kādos darbojas jūsu centrālā banka.*

Jāatzīst, ka Latvijas sabiedriskās domas atbalsts par valsts pievienošanos eirozonai šobrīd ir dramatiski krities - to atbalsta tikai kādi 15%. To var saprast, ņemot vērā, kādas ziņas cilvēki ikdienā lasa par eirozonas problēmām. Cik, jūsuprāt, mūsu politiķiem ir svarīgi piestrādāt pie tā, lai pārliecinātu sabiedrību par eirozonas izdevīgumu?

Esmu dziļi pārliecināts, ka eiro sniedz un vēl sniegs labu servisu 334 miljoniem Eiropas iedzīvotāju. Tā ir stabila un stipra valūta. Ja esat eirozonā, tā nav tikai monetāra savienība. Tas nozīmē būt arī politiskas savienības sastāvā. Ja skatāties uz Igauniju - tas ir izdevīgi gan viņiem, gan eirozonai, ka šī valsts tai pieder.

Vakar Džordžs Soross paziņoja, ka eirozonai atlikuši trīs mēneši, lai izglābtos.

(Manāmi atdzīvojas.) Esmu nedaudz pārsteigts par šo paziņojumu. Protams, nenoliegšu, dažās eirozonas valstīs ir problēma. Bet tā nav un nav bijusi eiro krīze. Tā ir publisko un privāto parādu krīze atsevišķās valstīs, bet mēs ar to nodarbojamies.

Vai tas būs dārgi - saglabāt Grieķiju eirozonā, vai arī dārgāk iznāks tās aiziešana no eirozonas?

Mūsu preferences ir nepārprotamas - Grieķija paliek eirozonā.

Vai pārējiem tas nemaksās dārgi?

Manuprāt, nav akurāti to kaut kā rēķināt. Un es negribētu par to spekulēt. Atkārtoju, mūsu uzskats ir, ka Grieķija paliek. Turklāt viņi jau pašlaik nerīkojas, lai izdabātu kādam no ārpuses, tas vajadzīgs viņu pašu ekonomikai. Viņi varētu pamācīties no Latvijas, kā atgriezt savu konkurētspēju.

Dilemma starp izaugsmi un taupību tiek bieži pieminēta politiķu debatēs.

Nu, pēc mana viedokļa, šis pretnostatījums starp izaugsmi un taupību, ko bieži dzirdam, ir nepareizs. Jo mums ir vajadzīgi abi. Potenciāla izaugsme var tikt sasniegta, ja veicam gudras strukturālās reformas, un taupīga apiešanās ar publiskajām finansēm palīdz nostiprināt investoru uzticību. Šādā veidā ir iespējams kombinēt stingru fiskālo politiku ar ekonomisko izaugsmi un darbvietu radīšanu.

Rīgā notikušajā konferencē daudz labu lietu tika pateikts par Latviju, pat nedaudz par saldu. Vai tomēr ir kaut kas, ko Latvija būtu varējusi darīt labāk vai varētu darīt labāk?

Es domāju, visu veikto uzlabojumu process Latvijā patiešām ir reāls veiksmes stāsts. Un šādam vērtējumam ir vismaz trīs pamatojumi, ko pieminēšu. Pirmkārt, fiskālie uzlabojumi tika veikti ātri un noteikti. Otrkārt, zināma strukturālo reformu kritiskā masa, kas stimulēja izaugsmi, tika saskaņota jau agrīnā stadijā. Un, treškārt, to atbalstīja plašs politiskais spektrs, kas vēl svarīgāk - arī visi Latvijas iedzīvotāji. Tagad, kad esat bijuši veiksmīgi reformu pirmajā fāzē, tomēr pastāv risks, ka kaut kas neveicas reformu otrajā fāzē. Ir labi zināms, ka Latvijai vēl aizvien ir strukturālas problēmas darba tirgū. Papildus tam Latvija vēl nav izpildījusi visus konverģences kritērijus ieiešanai monetārajā savienībā, es domāju fiskālos un inflācijas kritērijus. Lai turpinātu panākumus, visa ekonomika ir jānostāda uz ilgtspējīga pamata. Jūs varat lepoties par sasniegto, bet gribu brīdināt neatspringt pa ātru, turpināt veiksmīgi iesākto.

Bet kopumā jūs esat optimistisks par Latvijas pievienošanos eirozonai 2014. gadā?

Es negribētu komentēt nevienu specifisku datumu. Teiksim tā - manas kā ECB valdes locekļa pilnvaras beidzas 2018. gada 31. decembrī. Esmu pārliecināts, ka uz to laiku to valstu skaits, kas lieto eiro, būs lielāks nekā tagad.

Kādas ir jūsu domas par strīdīgo eirobondu (eiroobligāciju) ideju?

Kad cilvēki runā par eirobondiem, viņiem prātā vismaz divdesmit dažādu koncepciju. Visumā, ko tas nozīmē, ir - apvienota atbildība parādu veidošanā. Bet tas ir iespējams tikai, kad reāla fiskālā savienība papildina monetāro savienību. Tā kā šāda fiskālā savienība vēl nav uzbūvēta, ir pāragri runāt par eirobondiem. Tas nav labs krīzes menedžmenta instruments šobrīd, tas varēs būt loģisks instruments tikai pēc garāka fiskālās integrācijas procesa noslēgšanās.

* Kā vēlāk noskaidroja Diena, runa ir par ierakstu likumā, ka Latvijas Bankas prezidents viņa atcelšanas gadījumā var šo lēmumu noprotestēt ECB

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?