A. Sprūdam bija jāpiedalās dialogam Baltijas jūras reģionā veltītā konferencē Sanktpēterburgā, taču viņam atteikta Krievijas vīza. Kā stāstīja A. Sprūds, «sākotnējais skaidrojums bija, ka tehnisku iemeslu dēļ viņi nevar pieņemt manus dokumentus».
«Šāds Krievijas solis izsauc dziļu nožēlu. Ārlietu ministrija uzskata, ka minētais Krievijas lēmums ir neadekvāts,» uzsver ĀM, norādot, ka A. Sprūds ir starptautiski atzīts ārpolitikas eksperts, kura līdzšinējā darbība ārpolitikas ekspertīzes laukā ir bijusi profesionāli kvalitatīva, korekta un augstu novērtēta.
«Jāatzīmē, ka vīzas atteikums nācis brīdī, kad Sprūdam bija jāpiedalās starptautiskā konferencē Sanktpēterburgā, kas veltīta Eiropas Savienības un Krievijas attiecību tematikai. ES un Krievija piešķir lielu nozīmi savstarpējam dialogam, un akadēmiskajiem ekspertiem vienmēr ir bijusi nozīmīga loma, meklējot optimālos risinājumus sadarbības uzlabošanai. Apzināta kaimiņvalsts akadēmiska eksperta dalības ierobežošana šajā un līdzīgos forumos liek uzdot retorisku jautājumu par Krievijas patieso vēmi veidot daudzpusīgu dialogu par ES un Krievijas attiecību jautājumiem,» norāda ĀM.
ĀM uzskata, ka Krievijas puse rīkojas pretēji tās deklarētajai nostājai par nepieciešamību veicināt dažāda līmeņa divpusējus kontaktus, pieļaujot, ka politisku motīvu dēļ tiek negatīvi ietekmēts patiesi profesionāls un perspektīvs Latvijas un Krievijas akadēmisko aprindu dialogs. Ārlietu ministrija atgādina, ka M. Koļarovs un I. Pavlovskis tika iekļauti Latvijai nevēlamo personu sarakstā šā gada augustā, balstoties uz Latvijas kompetentu iestāžu sniegto informāciju par Latvijā slēptā veidā īstenotajām aktivitātēm, kas vērstas pret Latvijas drošības interesēm, tai skaitā teritoriālo vienotību un valsts ekonomisko drošību. Asi uz šādu Latvijas rīcību toreiz reaģēja Krievijas vēstniecība.
Savukārt šā gada martā par Latvijai nevēlamām personām tika pasludināti divi skandalozi Krievijas vēsturnieki - Aleksandrs Djukovs un Vladimirs Simindejs.
LETA