Daudzi ekonomikas eksperti uzskata, ka vismaz vienošanās par BRICS Attīstības bankas un rezerves fonda izveidi tiks panāktas jau pārskatāmā nākotnē - lielā mērā arī tāpēc, ka «pamatu ielikšana» nav pārāk dārgs prieks. The Washington Post, piemēram, šīs ieceres dēvē par pieticīgām, salīdzinot ar konsorcija ekonomiku mērogiem. Tā maksimālais finansējums, kāds varētu tikt atvēlēts Attīstības bankai, paredzēts līdz 50 miljardiem ASV dolāru (27 miljardi latu), bet valūtas rezerves fonda apjoms - nedaudz virs 100 miljardiem ASV dolāru (54 miljardi latu), no kuriem 41% veidotu Ķīnas iemaksas, lai gan BRICS valstu kopējās valūtas rezerves ir aptuveni ir 4,2 triljoni ASV dolāru (nepilni 2,3 triljoni latu), bet kopējais ikgadējais ražošanas apjoms - 15 triljonu ASV dolāru (8,1 triljons latu) jeb 20% visas pasaules apjoma.
Tomēr aktuāls jautājums ir arī tas, cik lielā mērā jaunizveidotās alternatīvas tiks attīstītas, jo par to nav vienprātības pašu BRICS valstu politiskās elites vidū.
No vienas puses, ir pamatotas bažas, ka šie plāni lieliski atbilst Ķīnas stratēģijai pārņemt globālo varu nevardarbīgā ceļā, no otras - nav iespējams noliegt faktu, ka alternatīvās struktūras ievērojami palielinās to dalībvalstu globālo ietekmi. Ņemot vērā šo fonu, ir ticama iespēja, ka vismaz daļai BRICS valstu varētu pietikt ar ievērojamu to ietekmes palielināšanu SVF, PB un citās patlaban Rietumu kontrolētajās struktūrās. Tajā pašā laikā, ja Rietumi tomēr turpinās cerēt uz BRICS kluba iekšējām pretrunām, atsakoties atdot daļu savu privilēģiju, valstu ekonomiskās sāncensības attīstība draud kļūt grūti prognozējama.