Jau kopš 2009. gada ik vasaru medijus un valsts iestādes pārplūdina kliedzieni par slimnīcu pārstrādēm - virkne slimnīcu signalizē, ka tām piešķirtā nauda pietiks tikai līdz rudens sākumam un, ja nebūs papildu naudas, pakalpojumus vairs nesniegs. Trūkstošā summa veselības aprūpes pakalpojumiem slimnīcās, poliklīnikās un kompensējamajām zālēm šajos gados bijusi līdzīga - vidēji 12 miljoni latu ik gadu. Katru gadu pēc Veselības ministrijas (VM) lūguma valdība piešķīrusi papildu naudu, arī šā gada otrajā pusē - aptuveni 13 miljonus latu.
Valsts budžeta projektā paredzēts, ka 2012. gadā nozares bāzes budžets pamatfunkciju veikšanai pieaugs no 443 miljoniem latu 2011. gada sākumā līdz 446 miljoniem. Valdība jau iepriekš lēma par papildu finansējuma piešķiršanu 10 miljonu latu apjomā nākamā gada veselības aprūpes bāzes budžetam. No šīs naudas pieci miljoni latu tiks novirzīti ārstniecībai - gan stacionāro, gan ambulatoro pakalpojumu nodrošināšanai, 1,3 miljoni latu - ātrajai palīdzībai, vairāk nekā trīs miljoni - ambulatorai ārstēšanai paredzētajām zālēm. Taču apmēram tikpat daudz naudas - 10,4 miljonus latu - VM izvēlējās «nogriezt» nākamā gada veselības aprūpes budžetam. Samazinājums skars sociālā drošības tīkla pasākumus - tiks samazināts to apjoms pacientu grupām ar ienākumiem attiecīgi zem 120 un 150 latiem.
«Tas ir mēģinājums pasniegt sliktas ziņas labā mērcē, ir bērnišķīgi taisīt tādus trikus, salīdzinot to, kas bijis iepriekšējā gada sākumā, ar šā gada sākumu,» par VM skaidrojumu par plānoto budžetu saka Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības vadītājs V. Keris un piebilst - tikai kopējais gada finansējums parāda reālo situāciju. Proti, viņš nesaprot, kāpēc netiek ņemta vērā arī summa, kas papildus ik gadu tiek prasīta pārstrādēm. Ceturtdien pie Saeimas protesta akcijas dalībnieki aicinās deputātus nepieņemt tādu veselības aprūpes budžetu. V. Keris prognozē, ka visdrīzāk arī nākamgad valdībai nāksies prasīt papildu līdzekļus veselības aprūpei. I. Circene norāda - slimnīcu valdēm ir jābūt atbildīgām par slimnīcas finanšu plūsmu un par to, lai nebūtu pārstrādes.
V. Keris no VM bija sagaidījis, ka izdosies panākt vismaz 4% no IK veselības aprūpes nozarei, taču nākamā gada budžeta projekts liecinot par 3,1% no IK līdzšinējo 3,3% vietā. Igaunijā savukārt veselības nozares finansējums esot vairāk nekā 6% no IK, bet Lietuvā - 5,5%.