Larss Fredriks Svendsens
Norvēģijā šī prāva, protams, ir ārkārtīgi svarīga, jo tā bija lielākā traģēdija mūsu vēsturē. Tomēr nedomāju, ka tā mūsu sabiedrībā daudz ko mainīs, jo jau no paša sākuma galvenā reakcija bija nepieļaut, ka šis notikums izmaina mūsu liberālo sabiedrību.
Protams, Breivīks cietumā ir saņēmis dažas atbalsta vēstules, bet iespēja, ka viņam izveidosies plašs sekotāju loks, ir tuvu nullei. Arī par to, vai labāk viņu atzīt par pieskaitāmu vai sūtīt ārstēties, viedokļi mūsu sabiedrībā dalās. Pagaidām ir nedaudz paradoksāli tas, ka aizstāvis viņu uzskata par pieskaitāmu, bet prokurori - par garīgi slimu. Ārpus Norvēģijas šai lietai ietekme varētu būt tāda, ka jaunā tipa labējam ekstrēmismam, ko viņš pārstāv, kas nav neonacisms, tagad tiks pievērsts daudz vairāk uzmanības, jo iepriekš tā pastāvēšanu Eiropas sabiedrība pat nebija īsti apzinājusies. Lai cik tas būtu ciniski, kad izskanēja, ka uzbrucējs ir baltais norvēģis, nevis islāma ekstrēmists, es pat biju nedaudz atvieglots, jo, ja uzbrucējs ir viens no mums, sabiedrība nevar automātiski nostāties «mēs pret viņiem, svešajiem» pozīcijā, kas notikušo katram cilvēkam liek izvērtēt daudz pamatīgāk.
Sandra Kalniete
Eiroparlamenta deputāte (Vienotība)
Būtu labi, ja šī prāva parādītu, ka totalitāra ideoloģija - šajā gadījumā tas bija rasisms - jebkurā tās formātā ir bīstama sabiedrībai,un ar to ir jācīnās pašos pamatos. Tas arī nozīmē, ka nedrīkstam aizmirst vēsturi, kā daži saka - sāksim no baltas lapas -, jo vēsture mūs par šādiem gadījumiem brīdina. Otra lieta, kas mani satrauc, ir galējie politiskie ekstrēmisti, vienalga, kreisie vai labējie, kuri Breivīku uztver kā varoni. Piemēram, britu labējie ekstrēmisti šobrīd ap viņu mobilizējas. Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai šīs prāvas spriedums ir viennozīmīgs un parāda totalitāro ideoloģiju visā tās kailumā - lai cilvēki saprot, ka tā ir jāaptur.
Trešā lieta - šis notikums parāda, cik atvērtā Rietumu sabiedrība ir vāja pret šādiem uzbrukumiem. Ja totalitārismam pārmet, ka viss tiek kontrolēts, tad atvērtā sabiedrībā šādi cilvēki var izveidot mājaslapas, popularizēt savus uzskatus. Manuprāt, arī par to būtu jāaizdomājas.
Imants Parādnieks
Saeimas deputāts (VL-TB/LNNK)
Man liekas, jo mazāk pievērsīs uzmanību tādiem garīgi slimiem cilvēkiem, kaut juridiski par tādiem neatzītiem, jo mazāk viņu idejas tiks popularizētas. Es vispār nesaprotu, kādēļ mediji tik daudz viņam pievērš uzmanību, liek smaidīgu seju pirmajās lapās, kur tādi paši neveiksminieki, kuri dzīvē neko nevar sasniegt, var uz viņu skatīties un iedvesmoties no viņa. Manuprāt, šim cilvēkam vieta būtu aizmirstībā, un arī medijiem vajadzētu par to piedomāt. Ja nu ko vajag rakstīt, tad varbūt vienīgi varētu analizēt, kā šādi cilvēki rodas un kā no tā izvairīties.
Jānis Maizītis
Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos
Šāda terorisma izpildītāja ekscesi jebkurā valstī ir ļoti grūti prognozējami - tādus ir ļoti grūti preventīvi novērst, sevišķi apstākļos, kad ir dažādi radikāla terorisma draudi. Sabiedrībai šādos gadījumos pats svarīgākais ir tas, lai šādi cilvēki tiek aizturēti un tiesāti, un, protams, lai sodi būtu samērojami ar izdarītā nozieguma smagumu. Protams, ideālā variantā vajadzētu arī notikt tā, ka šis sods tiek piemērots ļoti ātri.
Anita Apsīte
Tiesu psihiatrijas eksperte
Viņš ir mērķtiecīgi, secīgi, ilgstoši gatavojies šīm darbībām, tādēļ cilvēkam bez psihiatra zināšanām var likties - kāda te vispār runa par nepieskaitāmību! Bet tas vēl nenozīmē, ka viņam nav bijusi slima doma prātā - vai viņa motivācija nav bijusi slimīga un patoloģiska. Tādēļ nav brīnums, ka te psihiatru viedokļi dalās un viens atzīst par pieskaitāmu, otrs - par nepieskaitāmu. Starp mums dzīvo daudz psihiski slimu cilvēku, kuri nekad nav bijuši ārstēti, kurus mēs vērtējam kā dīvaiņus, bet nevaram zināt, ko viņi kādā brīdī izdarīs. Tādēļ mums uzmanīgāk būtu jāseko līdzi sev un saviem apkārtējiem un jāpamudina viņi ārstēties, ja vajag. Ceru, ka šī prāva cilvēkus varētu uz to vairāk pamudināt.