Kad publika kārtējo reizi nievīgi vai skeptiski izsakās par kārtējās valdības kārtējo deklarāciju, pretarguments ir, ka lielāka konkrētība gaidāma Ministru kabineta Rīcības plānā. Šonedēļ sagaidījām attiecīgo šīs Dombrovska valdības dokumentu (precīzāk - darba variantu, kas vēl tikšot apspriests ar NVO un sociālajiem partneriem), ar kuru ikviens var iepazīties valdības interneta mājaslapā.
Rīcības plāns apjomīgs, skaitļu netrūkst, tomēr atkal neatbildēts ir jautājums, vai tas domāts, kā saka, iekšējai lietošanai vai arī cilvēkiem bez specifiskām zināšanām, kuri tomēr labticīgi gribētu saprast, ko valsts vēlas tuvākajos gados panākt. Proti, Rīcības plāns izkārtots tabulas formā, kurā svarīgākās sadaļas lasītājam ir Rīcības plāna pasākums un Mērķi un rezultatīvie rādītāji. Un te nu bieži lasītājam rodas secinājums: it kā uzrakstīts latviešu valodā, bet, par ko ir runa, var tikai nojaust.
Piemērs no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sadaļas - uzreiz jāsaka, ka IZM šajā aspektā nav nedz labāka, nedz sliktāka kā citas. Rīcības plāna pasākums (4.4): «Attīstīsim izglītības informācijas sistēmas, nodrošinot efektīvu izglītības pārvaldību un e-pakalpojumu pieejamību izglītojamiem un pedagogiem.» Ne sevišķi konkrēti, bet gan jau ko vairāk izlasīsim sadaļā Mērķi. Tātad mērķis ir - zinātnes un izglītības informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība. Nu jā... Nu vismaz Rezultatīvo rādītāju sadaļa gan viesīs skaidrību. Urā! Ir skaitļi! «Tiek nodrošināta e-pakalpojumu pieejamība 100% izglītojamiem un pedagogiem; 2) sagatavoti vismaz trīs mācību materiāli darbam ar jaunajām informācijas komunikāciju tehnoloģijām pirmsskolā un sākumskolā.» 100 procentu un trīs mācību materiāli - kas vēl nav skaidrs? Problēma ir tāda, ka nespeciālists nevar šos apsveicamos nodomus novērtēt, jo: a) nav definēts, kas tieši ir šis e-pakalpojumu kopums; b) netiek dota salīdzinoša informācija, piemēram, cik 2010.-2012. gadā sagatavoti mācību materiāli, tādējādi nav skaidrs, vai trīs ir daudz vai maz. Atkārtoju - šāds pats izteikšanās stils redzams citu ministriju sadaļās, kur interesentam, lai novērtētu konkrētā rīcības plāna pasākuma jēdzīgumu, ir jābūt informētam, kas ir MK Rīkojums nr. X vai MK sēdes protokols Z, jo šie burtu salikumi minēti kā atskaites punkti.
Ja pieņemam, ka politiskā un valsts pārvaldes elite nav iegrimusi pilnīgā pašapmierinātībā - jācer, ka tā ir, - pašas elites interesēs ir, lai sabiedrība labāk saprot, kas tiek darīts, jo informācijas trūkums mudina izdarīt vispārinoši negatīvus un, iespējams, bieži netaisnīgi peļošus secinājumus. Ja dokumentos nu nekādi nevar iztikt bez profesionālā žargona, jāmeklē citas cilvēku informēšanas formas.