Zaudē šūnas un tilpumu
Mediķi diskutē: kad atmiņas traucējumi uzskatāmi par dabisku novecošanās procesu un kad - par patoloģiju? Amerikāņu neirologi uzskata, ka mūsdienās novecošanās sākas ap 50 gadiem. Savukārt Eiropas mediķi norāda, ka kognitīvo spēju traucējumi ir vairāku faktoru mijiedarbības rezultāts un šī priekšlaicīgā novecošanās uzskatāma par patoloģiju. Domāšanas, uztveres, atmiņas traucējumi ir viens no simptomiem diagnozei Alcheimera slimība jeb vecuma demence. Jau Senajā Romā šo saslimšanu raksturoja kā smadzeņu izžūšanu. «Cilvēkam novecojot, smadzenes ar katru gadu zaudē gan šūnu skaitu, gan kopējo tilpumu, un, ja novecošanās notiek normāli, bez patoloģijām, šis process ir vienmērīgs,» skaidro I. Blumberga. Pie dažādām patoloģijām cieš tie smadzeņu rajoni, kas atbildīgi par atmiņu un jaunas informācijas uztveršanu, saglabāšanu un analīzi - pieres daiva, dziļās smadzeņu struktūras un pakauša daiva.
Savulaik mediķi centušies nodalīt Alcheimera slimību no vaskulāras demences. Pēdējā saistīta ar asinsrites traucējumiem galvā, kas skāruši noteiktas smadzeņu zonas, līdz ar to smadzenēs attīstījušies bojājumi. Kā stāsta neiroloģe, pēc vairākkārtējiem smadzeņu infarktiem vaskulārā demence būs pirmā diagnoze. Taču vēlīnā vecumā retajam ir ideāla galvas asinsrite, tāpēc nereti abas šīs formas sajaucas. «Nav vērts strikti izdalīt vaskulāro demenci un Alcheimera slimību, jo klīniskās izpausmes ir ļoti līdzīgas, atšķiras tikai nianses. Piemēram, pie vaskulārās demences raksturīgi, ka pacients sliktāk jūtas no rītiem, bet tad iekustas un viņa kustības, komunikācijas spējas, saskarsme ar pārējiem normalizējas. Ne vienmēr asinsrites izmaiņas cieši saistītas ar atmiņas traucējumiem,» skaidro neiroloģe. Dakterei Blumbergai bijis pacients, kurš izstaigājis asinsizplūdumu smadzenēs, pats to neapjaušot un laikus nevēršoties pie ārsta. Tikai vēlāk tuvinieki sākuši uztraukties, kāpēc šī cilvēka runas veidā izkrīt atsevišķi vārdi. Veicot magnētisko rezonansi, izrādījies, asinsizplūduma izraisītājs bijis augsts asinsspiediens.
Trīs riska faktori
Lai gan noteicošie ir gēni, kas vecumā ļauj saglabāt skaidru prātu, pastāv riska faktori, ar kuriem saskaroties dzīves laikā vēlāk var tikt būtiski ietekmētas cilvēka kognitīvās spējas, arī atmiņa. Kā pirmo I. Blumberga min galvas traumas. Tad - dažādus ar asinsriti saistītus faktorus. Pat augsts asinsspiediens izraisa traucējumus smadzeņu darbībā. Starp citu, speciālisti pierādījuši, ka vēlīnā vecumā (pēc 70 gadiem) strauji samazināt augstu asinsspiedienu pat ir bīstami, jo smadzenes pie tā pieradušas - tas jādara pamazām.
Būtisks ir arī holesterīns un cukura līmeņa rādītāji. «Asinsspiediens, holesterīns un cukura līmenis jāregulē jau 40 un 50 gadu vecumā, lai vecumdienās neciestu smadzeņu darbība. Tas ir vissvarīgākais,» uzsver neiroloģe. Smaga gripa, ērču encefalīts, aizkuņģa dziedzera, vairogdziedzera patoloģijas, arīdzan atsevišķu medikamentu lietošana atstāj nopietnu ietekmi uz smadzenēm. Mediķe atzīst - ja cilvēks slimojis ar cukura diabētu (sevišķi bīstams ir 2. tipa diabēts) un vēl pārcietis insultu, tas vien par 40 procentiem palielina risku piedzīvot vecuma demenci.
Arī dzīvesveidam ir nozīme. «Dzīves kvalitātei svarīga normāla zarnu mikrofloras darbība, lai organismā sintezētos B grupas vitamīni - tautas valodā saukti par nervu vitamīniem, pareizi pārstrādātos, uzsūktos barības vielas. Normālai vēdera izejai nepieciešams sabalansēts uzturs ar pietiekamu daudzumu šķiedrvielu, pretējā gadījumā organismā cirkulēs toksīni, kas skar arī smadzenes.»
Ko darīt profilaksei
Par demences izplatību nobažījušies visā pasaulē - Eiropā, Amerikā, Japānā. Pētījumi liecina, ka ar šo kaiti sirgstošo procents ievērojami lielāks ir augsti attīstītās valstis. «Smadzeņu darbību pēta ļoti smalki, ne tikai šūnu membrānu, bet pat sīko mitohondriju līmenī. Taču brīnumlīdzekļu atmiņas uzlabošanai nav,» secina neiroloģe.
Zinātnieki izstrādājuši no dabas vielām veidotus medikamentus, kuri konkrētos posmos var aizsargāt pret demences attīstību. Aptiekās nopērkami ginka preparāti smadzeņu darbības, atmiņas uzlabošanai, taču, kā norāda I. Blumberga, lai ginka medikaments iedarbotos uz šūnām, minimālā deva ir 120 gramu dienā. Vairums šo preparātu tirgo kā pārtikas piedevas, tie nav testēti un tiem nav veikta standartizācija, tāpēc nav garantijas, ka tiešām satur nepieciešamo devu un nesatur kaitīgus piemaisījumus. «Konsultējieties ar ārstu, lai noskaidrotu, kurš ir standartizēts, ar sabalansētākām devām. Un labāk izvēlēties ne tos lētākos preparātus, lai līdzekļi nebūtu iztērēti veltīgi,» iesaka I. Blumberga.
Pavasarī, arī pēc slimošanām, pie lielākas garīgas un fiziskas slodzes, daktere iesaka lietot arī B grupas vitamīnus, taču pirmais profilakses līdzeklis esot kustības: «Ar kustībām uzturam normālu asinsriti gan muskuļos, gan smadzenēs. Tas ļoti ietekmē atmiņu. Jo vairāk kustēsieties, jo mazāk jutīsiet dullās galvas sindromu, galvas reiboņus. Kustības palīdz ilgāk nodrošināt organisma funkcijas.»
Kognitīvo spēju uzturēšanai ieteicams arī vingrināt prātu - risināt krustvārdu mīklas, iesaistīties prāta spēlēs, kopā ar mazbērniem mācīties no galvas dzejoļus un apgūt svešvalodas. «Lai gan tika uzskatīts, ka smadzeņu šūnas neatjaunojas, paplašinoties smadzeņu darbības pētījumiem, konstatēts, ka zonā ar smadzeņu vēderiņiem ir šūnas, kas spējīgas uzņemties neironu funkcijas - tās ir kā tāds rezerves fons. Un ir vēl viena lieta, ko dara smadzenes - bet ar noteikumu, ka tās trenē! Tāpat kā uz ceļa: ja kaut kur ir sastrēgums (smadzenēs bojājums), mašīnas, lai nokļūtu galamērķī (pie smadzeņu centra), meklē apkārtceļus (jaunas saistības starp atsevišķām šūnām). Šis ceļš var būt garāks, sarežģītāks, sazarotāks, tomēr apkārtceļi veidojas, un tas ir svarīgi smadzeņu funkciju kompensācijai,» norāda I. Blumberga.
Viņa uzskata - ja vien cilvēks kustas un vingrina prātu, viņam ir stingrs mērķis un cieša apņemšanās, arī 100 gadus var sagaidīt ar veselu saprātu.