Personīgi es negatīvi vērtēju ieceri samazināt PVN. Tam ir divi galvenie iemesli. Viens ir tīri ekonomisks. Ja abstrahējamies no Māstrihtas kritērijiem un eiro ieviešanas un mums būtu tāda situācija, kad budžetā ir papildu nauda un konceptuāli mēs vienojamies iet nevis izdevumu palielināšanas, bet nodokļu samazināšanas ceļu, rodas jautājums - kuru nodokli mēs samazināsim? Ir akcīzes nodokļi, iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodokļi, PVN, sociālie nodokļi, citi. Ja visu izanalizējam, redzam, ka nav prātīgi samazināt tieši PVN, jo ievērojami problemātiskāki ir darbaspēka nodokļi, kuru samazināšana atstātu ļoti pozitīvu iespaidu uz mūsu uzņēmēju konkurētspēju. Turklāt ņemsim vērā mūsu ēnu ekonomiku, kamēr sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis veido darbaspēka nodokļu nastu, kura mums ir viena no lielākajām pasaulē.
Jūs sakāt - abstrahējoties no eiro ieviešanas, bet premjera intervijās mūsu laikrakstam un citur tiek deklarēts, ka PVN samazināšana notiek, nevis abstrahējoties no eiro ieviešanas, bet tieši otrādi.
Publiskajā telpā - neskatoties uz to, kādi ir reālie iemesli PVN samazināšanai, - tomēr vajadzētu atturēties no Māstrihtas kritēriju piesaukšanas šajā sakarā. Paskaidrošu, kāpēc. Es nenoliegšu, ka šī PVN samazināšana ietekmēs inflācijas samazināšanu par 0,4%-0,5% vismaz vienā konkrētajā gadā. Pēc tam ne, jo tad jums vajadzētu samazināt PVN katru gadu. Tomēr ir jautājums - vai tas patiešām palīdzēs iestāties eirozonā? Bieži vien aizmirst, ka runa nav tikai par inflāciju konkrētā periodā, bet tiek vērtēta arī tā saucamā ilgtspēja. ECB un EK vērtē mūsu sasniegumus arī pēc ilgtspējas kritērija. Un tad kļūst skaidrs, ka šis solis nav ilgtspējīgs, un rodas bažas, ka mūsu inflācijas rādītājs netiek ieskaitīts. Tad tā ir bijusi tikai fiskālo resursu izšķērdēšana.
Vai Valdis Dombrovskis to nesaprot? Un vai tā nav zināmā mērā mānīšanās ar skaitļiem no mūsu puses?
Nav šaubu, ka tas neko negarantēs un nenodrošinās, bet palielinās varbūtību. Manuprāt, iestāšanās eirozonā būs politisks lēmums no ES puses. Varu piekrist premjeram, ka, ja mēs neatbildīsim kopējiem kritērijiem, mēs dosim mūsu pretiniekiem iemeslu. Tomēr hipotētiskais pienesums tajā no PVN samazināšanas nav tik liels, lai mēs izšķērdētu iespēju samazināt darbaspēka nodokli.
Kāds būtu loģiskais nodokļu samazinājums pašlaik?
Mūsu partijas programmā ir ierakstīts - 9% iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums trīs gadu laikā.
Premjers saka, ka šis solis ir fiskāli neiespējams…
Domāju, ka tas ir absolūti reāli. Ja mēs vēlamies, lai Latvijā notiktu lielais ekonomikas izrāviens, tad mums ir jābūt ambicioziem mērķiem un apņēmībai, lai tos izpildītu. 3-4% no tā iespējams kompensēt, samazinot ēnu ekonomiku, pārējo - palielinot nekustamā īpašuma nodokli.
Kad atnāks valdības priekšlikums līdz Saeimai, vai Reformu partija cīnīsies par savu priekšlikumu?
Tieši tā. Lai valdība samazinātu darbaspēka nodokļus - diskutējams IIN vai sociālais nodoklis un kādā proporcijā.
Kas, jūsuprāt, varētu būt galvenais motors Latvijas ekonomikas izrāvienam?
Pirmais, katrā jomā, kur mēs kaut ko darām, ir jāapzinās, kāda ir pasaules labākā prakse. Otrs, mums ir jāizvirza ambiciozi mērķi, lai samērā īsā laikā pārietu uz šo pasaules labāko praksi.
Varat minēt piemēru, kur šādas prakses ieviešana varētu nozīmēt izrāvienu?
Piemēram, tagad tiek skatīts Būvniecības likums. Diemžēl šodien būvniecības jomā Latvijas ekonomika kopā ar Grieķiju un Spāniju ir visregulētākā, ko var salīdzināt ar viduslaiku ģildēm. Ja mēs varētu šajā jomā ievest lielāku konkurenci un saīsināt būvniecības procesu, tas būtu diezgan liels izrāviens šajā konkrētajā nozarē.
Izrāviens ir skaists vārds, bet par kādu kopprodukta pieaugumu mēs tad runājam, kuru mēs gribētu sasniegt?
Ziniet, es vados pēc principa, ka ir slikts tas karavīrs, kurš nevēlas kļūt par ģenerāli. Ja mēs padomāsim, kādi pasaulē ir veiksmes stāsti pēdējo simts gadu laikā, prātā nāk Dienvidkoreja, citas Āzijas ekonomikas, Ķīna, kur ekonomikas izaugsme nozīmē divu ciparu IKP pieauguma formātu, kas nebūt nav balstīts uz ekonomikas burbuļiem. Mums jāraugās uz ekonomikām, kurās IKP auga par vairāk nekā 10% vairāku gadu garumā - Latvijai ir jābūt vismaz ambīcijai uz šādu izaugsmi.