Šāds saraksts tika iesniegts ministrijā 1. martā. Kultūras alianses un KM kārtējās tikšanās laikā konstatēts, ka saraksts ir labs pamats turpmākai diskusijai, taču tas ir nepilnīgs un vēl jāpapildina ar operas un baleta, kultūras mantojuma un grāmatu mākslas sasniegumiem, Diena uzzināja Kultūras ministrijā. Šobrīd ministrija papildinājumus vēl neesot saņēmusi.
Ž. Jaunzeme-Grende uzskata, ka «ir svarīgi, lai kultūras nozares apbalvojumu politika būtu ilgtspējīga, tādēļ tā ir jāiestrādā kultūrpolitikas pamatdokumentā 2014.-2020. gadam Radošā Latvija, to balstot gan uz pašu nozaru redzējumu par turpmāko attīstību, gan valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm». Radošā Latvija būs Latvijas kultūras nozares «jumta» dokuments, kas ietvers gan Nacionālajā attīstības plānā iezīmētās kultūras prioritātes, kuru vidū ir kultūras un radošās industrijas, gan definēs galvenās vadlīnijas finansējuma saņemšanai nākamajam plānošanas periodam, un tas valdībā jāiesniedz līdz 1. jūlijam. Iecerēts, ka papildināto sarakstu vērtēs arī kultūras nozaru padomes, skatot to kontekstā ar pašu izstrādātajām nozaru stratēģijām, kurās definētas katras kultūras nozares (kino, teātra, mūzikas, vizuālā māksla, dizains, arhitektūra u. c.) prioritātes, devums sabiedrībai un sagaidāmais atbalsts no valsts.
Starptautisko panākumu kritēriju noskaidrošanas un prēmēšanas jautājumu aktualizēja nesenie režisora Jāņa Norda filmas Mammu, es tevi mīlu un Ēvalda Lāča animācijas filmas Eži panākumi Berlīnes kinofestivālā. «Vajag nosaukt konkrētus pasākumus, festivālus kultūras jomā, kas būtu pielīdzināmi starptautiskajām sporta spēlēm vai olimpiādēm,» toreiz ierosināja Ž. Jaunzeme-Grende. Kultūras pārstāvji gan brīdina, ka panākumus mākslā nevar salīdzināt kā rezultātus sportā.