Šobrīd procedūru pabeigušas vien deviņas valstis, kuru kopējās iemaksas ESM ir nepilni 45%. Naskākas uz ESM ratifikāciju bijušas Eiropas Savienības (ES) valstis ārpus eirozonas, to skaitā arī Latvija, taču pagaidām to balsīm nav vērtības.
Šodien Briselē tiksies ES finanšu ministri. Līdz ar ciešākas ekonomiskās pārvaldības un kredītiestāžu noregulējuma apspriešanu, paredzēts arī izvērtēt jūnijā ES līderu samitā nolemto, to skaitā arī eirozonas valstu ideju par ESM «paplašināšanu» tiešai banku rekapitalizācijai, kas jau izraisījusi politiskus protestus.
Ārpolitikas eksperts Pēteris Viņķelis uzsver - virziens lēmumiem ir pareizs, bet esot viena ķibele - tos nav tik viegli īstenot, kā deklarēt nodomus: «Plāniem ir liela pretestība no bagātāko, apzinīgāko dalībvalstu sabiedrības - Somijas, Nīderlandes un Vācijas. Dilemma nav atrisināta: turpināt izrakstīt čekus kopējo projektu glābšanai vai pieņemt, ka jāpieliek punkts dotācijām un jāsāk jauna dzīve, - taču šie abi pasākumi ir gana riskanti, un jaunie laiki neiestāsies tāpat vien un tūlīt, sekas būs ilgstošas.»
Lai arī vienošanās par Lisabonas līguma 136. panta izmaiņu ratifikāciju, kas būtībā nozīmēja zaļo gaismu ESM dibināšanai pirmo reizi tika panākta jau 2010. gadā, vēlāk sekoja papildinājumi, nupat vairākas eirozonas valstis sākušas apšaubīt šīs vienošanās lietderību. Igaunijā Augstākā tiesa izvērtē, vai līgums atbilst valsts konstitūcijai - lieta uzsākta pēc Igaunijas tieslietu kanclera Indreka Tedera prasības, kurš norādījis, ka Igaunijas dalība ESM ir pretrunā ar valsts konstitūciju, jo ļauj pieņemt lēmumus par palīdzības piešķiršanu kādai valstij bez visu iesaistīto valstu piekrišanas - lai nolemtu par finanšu glābiņa piešķiršanu, nepieciešams, lai par to nobalsotu valstis, kuru kopējās iemaksas ESM ir 85%. Vācijā, lai arī ESM tika ratificēts vienlaikus ar fiskālās disciplīnas līgumu, pēc karstajām eirozonas līderu debatēm, kuru rezultātā Vācijas kanclerei Angelai Merkelei nācās piekrist Itālijas un Spānijas prasībai paplašināt ESM funkcijas ar tiešu banku rekapitalizāciju, Vācijas Konstitucionālajā tiesā saņemtas astoņas prasības izskatīt, vai līgumu ratifikācija atbilst konstitūcijai, - līdz tiesas lēmumam Vācijas prezidents parakstu uz dokumentiem neliks. Ja Vācija neratificēs ESM, tā darbība nebūs iespējama, jo Vācijas iemaksas ir vislielākās eirozonā.