Gandrīz sabrukusi
«Scenogrāfam Rūdolfam Baltiņam ir lauku īpašums Ugālē, kurš kļuvis par viņa draugu atpūtas vietu, ko ar kopīgiem spēkiem esam sākuši iekopt,» stāsta jaunais dizainers un piebilst, ka upes malā atrodoties veca pirtiņa, kas vēl pirms kāda laika esot bijusi ļoti sliktā stāvoklī. «Gandrīz sabrukusi,» akcentē Mārcis, kurš studiju laikā ir uzaicinājis savus kursabiedrus ekskursijā uz Latviju un sarīkojis viņiem piecu dienu darbnīcu, lai veiktu pirmos soļus šīs ēkas atjaunošanā kopā ar dažādiem speciālistiem. «Nomainījām jumtu un izdarījām vēl citas lielas lietas.»
«Man pašam ļoti patīk iet pirtī,» sarunā ar laikrakstu Diena atklāj dizainers, kura aizraušanās ar to ir ielauzusies arī viņa Nīderlandes studiju noslēguma darbā. «Kad sāku domāt, kas tas varētu būt, man bija kādas sešas septiņas idejas, bet galu galā es izlēmu doties atpakaļ uz Ugāli un turpināt iesāktos darbus ar domu: redzēs, kas no tā visa sanāks,» savās atmiņās dalās Mārcis. «Dzīvoju tur uz vietas, zīmēju skices un nodevos pirts renovācijas procesam,» nedaudz sīkāk paskaidro dizainers, kurš šo pirtī iešanas tradīciju ir vēlējies parādīt citā gaismā, lai tā kļūtu interesanta arī jaunākajai paaudzei.
Gaisa mitrinātājs
Tā kā Ugāles pirtiņu nav bijis iespējams aiztransportēt uz Eindhovenas Dizaina akadēmiju, lai prezentētu to saviem pasniedzējiem, Mārcis ir radījis dizaina objektu Mazākā pirts pasaulē, kurā ietvēris šīs tradīcijas būtību. «Uguns karsē akmeni, uz kura krīt ūdens un rodas gars,» par savu diplomdarbu stāsta dizainers, kura veikumam ir arī funkcionāla nozīme - tas ir gaisa aromatizētājs un mitrinātājs. «Tas ir kaut kas starp mākslu un dizainu,» uzsver šī objekta autors, kura iedvesmotāju vidū ir tādi meistari kā Elans Flečers, Stefans Sagmeisters, Bobs Gills un citi.
Eindhovenas Dizaina akadēmijā Mārcis ir studējis departamentā Man and Living, kura nosaukumu viņš pats tulko kā Cilvēks un dzīves telpa. Lielākais uzsvars tur ir ticis likts uz divām lietām - konceptuālo domāšanu un izpratni par visa veida materiāliem - no sintētiskajiem līdz dabīgajiem. «Tev ir jādomā konceptuāli, bet tajā pašā laikā ir jāspēj šo ideju ienest un realizēt materiālajā pasaulē - to visu savienot ir ļoti grūts uzdevums,» skaidro dizainers. Vilka jūs pie zemes? - pajautāju. «Jā, tur bija gan kosmoss, gan arī zeme,» viņš apgalvo.
Nedaudz jāpaslīpē
«Es spēlējos ar robežām,» par savām darbības jomām teic daudzpusīgais autors, kurš ir atgriezies Latvijā un ikdienā strādā pie scenogrāfijas, dekorāciju un dizaina priekšmetu radīšanas dažādiem pasākumiem, tostarp izsmalcinātām gastronomijas performancēm, kurās ļaujas rotaļīgām idejām un drosmīgiem gājieniem. «No karotes uz šķīvja līdz pat cilvēku reakcijai,» sava interešu loka plašās robežas ieskicē Mārcis, kurš savu dienišķo maizīti pelnot tieši ar pasākumiem, kas ir ļoti dinamisks process - visu laiku ir jāizdomā jaunas lietas, jāpiedāvā jauni risinājumi.
«Nedaudz vēl būs jāpaslīpē,» uz koka krēslu rindu norāda dizainers, ar kuru mēs satiekamies pagājušās nedēļas viducī viņa darbnīcā Pārdaugavā. Tur norit aktīva gatavošanās jau nākamajam pasākumam - Cēsu 810. gadadienas svinībām. Paralēli šiem aktuālajiem darbiem viņš domā arī par savu personīgo dizainu, kas būšot kaut kas nebijis. «Personīgais dizains ir ļoti dārgs hobijs, kamēr tas nav palaists ražošanā un sācis sevi atpelnīt,» atzīst Mārcis, bet noslēpumaini klusē, kas tas varētu būt. «Kad nokļūs pie cilvēkiem, tad arī runāsim!» viņš apsola.