Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Prasība norādīt izcelsmes valsti uz cenu zīmēm joprojām nav pilnībā ieviesta

Prasība pārtikas produktiem norādīt izcelsmes valsti uz cenu zīmēm joprojām nav pilnībā ieviesta visās mazumtirdzniecības vietās, aģentūrai LETA atzina aptaujātie mazumtirgotāji.

Līdztekus daži no mazumtirgotājiem norādīja, ka šo prasību nepieciešams regulēt un pilnveidot, piemēram, nosakot, ka visiem pārtikas produktiem izcelsmes valsts ir jānorāda pavaddokumentos, kā tas ir, piemēram, augļiem, dārzeņiem, svaigai gaļai.

Pirmie divi mēneši ir iezīmējuši jaunas nepilnības šajā likumprojektā, pauda SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine, uzsverot, ka atbildība par korektu informācijas norādīšanu pie produkta ir tikai tirgotājam, bet ražotājiem nav tiesiska pienākuma informēt tirdzniecības uzņēmumus, piemēram, ja viņi nolēmuši mainīt preču izcelsmes valsti.

"Daudzās preču grupās ir šādi gadījumi un tirdzniecības uzņēmumi kļūst par situācijas ķīlniekiem, kam jāuzņemas atbildība par ražotāju rīcību," pavēstīja Vārtukapteine.

Tāpat gan "Rimi", gan "Maxima" veikalu pārstāvji norādīja, ka viena no problēmām ir ar produktiem, kuriem ir vairāk nekā viena ražotāja valsts.

"Prasība pārtikas produktiem uz cenu zīmes norādīt izcelsmes valsti ir sasteigts, nepārdomāts un tehniski sarežģīts ieviešanas process," pavēstīja "Rimi Latvia" pārstāvji, papildinot, ka vairākās valstīs un Eiropas Savienībā ražotu preci nākas apzīmēt kā "valsts nav zināma", kas var maldināt pircēju.

Šobrīd "Rimi" no sešām plašāk izmantotajām cenu zīmēm, uzņēmums visos savos veikalos ir ieviesis divas un paralēli strādā pie pārējām tehniskām izmaiņām, norādīja "Rimi Latvia" pārstāvji.

Tāpat "Maxima Latvija" pārstāvji atzīmēja, ka ir sarežģīti izveidot risinājumu cenu zīmei ar vairākām ražotājvalstīm, lai tā būtu saprotama un salasāma klientiem, jo atsevišķos gadījumos var būt norādītas pat deviņas ražotājvalstis vienam produktam.

Lielākā daļa cenu zīmju "Maxima" veikalos atbilst jaunajām prasībām, taču uzņēmums vēl meklē labākos risinājumus digitālajām cenu zīmēm, sacīja "Maxima Latvija" pārstāvji, uzsverot, ka pielāgošana prasa papildu tehniskos risinājumus, kas vel ir procesā.

"Plānots, ka to varētu atrisināt līdz novembra beigām," vēstīja uzņēmumā.

Savukārt veikalos "top!" ražošanas valsti uz cenu zīmēm norādīja jau iepriekš un prasībām pilnībā atbilstošas cenu zīmes ir ieviestas daļā veikalu. Tomēr jaunais formāts prasījis korekcijas un pielāgojumus, līdz ar to simtprocentīgi prasību plānots ieviest visos veikalos līdz gada beigām, norādīja veikalu tīkla "top!" valdes locekle Ilze Priedīte.

Līdztekus arī "Elvi" veikalos izcelsmes valsts ir norādīta uz visu preču cenu zīmēs jau kopš šīs nomas stāšanās spēkā, taču daļā no "Elvi" veikaliem arvien notiek sistēmas pielāgošana, lai izcelsmes valsts teksta lielums atbilstu likumdošanas prasībām, norādīja Vārtukapteine

Patlaban "Lidl" veikalu tīkls ir vienīgais, kurš prasību izpildījis pilnībā, jo jau kopš 2022.gada decembra visos "Lidl" veikalos ir ieviestas elektroniskās cenu zīmes, atzīmēja SIA "Lidl Latvija" pārstāvji.

Jau ziņots, ka valdība 2024.gada 13.augustā atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā pārtikas tirdzniecības vietās jāizvieto norāde par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, lai uzlabotu pārtikas pircēju informētību par iegādājamo produktu izcelsmes valsti.

ZM pārstāvji atzīmē, ka šādu norāžu mērķis ir vairot patērētāju informētību, ļaujot tiem izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītus lēmumus. Pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis, nepērkot tajās ražotos produktus, vai vēlas atbalstīt kādu citu valsti, piemēram, izvēloties Latvijā valstī ražoto produkciju.

Informācija par ražošanas valsti pēc tirgotāja izvēles jānorāda produkta cenu zīmē, pie produkta, produktu grupas vai arī pie tirdzniecības vietas, ja visi tajā esošie produkti ražoti vienā valstī. Valsti, kurā ražots pārtikas produkts, var norādīt rakstveidā ar valsts nosaukumu vai tās karoga attēlu. Lai neizceltu agresorvalstu produktus, kuri ražoti Krievijā vai Baltkrievijā, šīs valstis jānorāda tikai rakstveidā.

Norāde par produkta izcelsmi jāveido atbilstoši pārtikas produkta marķējumā, pavaddokumentos vai piegādātāja citā veidā tirdzniecības uzņēmumam sniegtajai informācijai par attiecīgo produktu.

"Elvi Latvija" uzņēmuma apgrozījums pērn bija 5,481 miljons eiro, kas ir par 5,1% vairāk nekā 2022.gadā, savukārt peļņa pieauga par 6,7% un bija 116 343 eiro.

"Elvi Latvija" koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 69,981 miljons eiro, kas bija par 50% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī koncerns guva peļņu 268 383 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2021.gadā. Dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti. Koncernu veido "Elvi Latvija" un tā meitassabiedrība SIA "Fresh Food Logistics".

Kompānija "Elvi Latvija" reģistrēta 2010.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1 002 820 eiro. "Elvi Latvija" pieder SIA "Fortis VM" (66,88%), Imantam Rendeniekam (33,05%) un SIA "Realto Capital" (0,07%), kuras vienīgais īpašnieks ir Alvis Krasovskis.

"Rimi Latvia" pagājušajā gadā strādāja ar 1,076 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 5,8% - līdz 29,09 miljoniem eiro.

Kompānija reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

"Maxima Latvija" 2023.gadā strādāja ar 1,073 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,1% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 84,9% - līdz 56,529 miljoniem eiro.

"Maxima Latvija" reģistrēta 2000.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. "Maxima Latvija" īpašnieki ir Lietuvā reģistrētie uzņēmumi "Maxima grupe" un "Maxima LT". Grupa ietilpst Nerijus Numas kontrolētajā Lietuvas biznesa grupā "Vilniaus prekyba".

Veikalu tīkla "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" apgrozījums pagājušajā gadā bija 13,309 miljoni eiro, kas ir par 10,2% vairāk nekā 2022.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga četras reizes un bija 601 959 eiro.

"Iepirkumu grupa" reģistrēta 2003.gadā un tās pamatkapitāls ir 107 109 eiro. "Iepirkumu grupas" īpašnieki ir Egila Butka uzņēmums SIA "Firma Madara 89" (56,51%), AS "LPB" (17,82%), kuras patiesie labuma guvēji ir Juris Aizezers, Aloizs Norkus, Atis Sausnītis un Jānis Strautiņš, SIA "Mārksmens" (12,09%), kas vienlīdzīgās daļās pieder Dacei Brokai un Mārim Brokam, SIA "Dekšņi" (6,3%), kuras īpašnieki ir Sandra Pelce (70%), Anda Fogele (25%) un Evija Plece (5%), SIA "Madara 93" (4,01%), kas pieder Andrim Bērzkalnam, un SIA "Internet Marketing Agency" (3,26%), kuras vienīgā īpašniece ir Kristīna Bernāte.

"Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2023.gada 1.marta līdz 2024.gada 29.februārim, strādāja ar 470,605 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi, turpinot investēt mazumtirdzniecības veikalu ķēdes attīstībā, pieauga 4,1 reizi un bija 14,816 miljoni eiro.

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 365,5 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas